30 eiro - ar šādiem papildus ieņēmumiem mēnesī, pateicoties izmaiņām nodokļu likumdošanā, no šī gada var rēķināties Latvijas iedzīvotājs, kura alga pirms nodokļiem līdz šim bija 500 lati jeb 711 eiro un kura apgādībā ir divas personas. Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne norāda, ka nodokļu samazinājumu darba ņēmējiem noteiks sociālo iemaksu likmes samazināšana, atvieglojuma par apgādājamajiem palielināšana, kā arī neapliekamā minimuma palielināšana.
„Ir paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošinās obligāto iemaksu likmi par vienu procentpunktu. Un tas nozīmē, ka nākamajā gadā šī likme darba ņēmējam būs 10,5 procenti, bet darba devējam - būs 23,59 procenti. Mums ir arī labās ziņas attiecībā uz tām personām, kurām ir bērni vai laulātie, kas nestrādā, un atvieglojums par apgādībā esošo personu tiks palielināts līdz 165 eiro. Un savukārt neapliekamais minimums arī mums nākamajā gadā palielināsies un tas palielināsies līdz 53 latiem jeb 75 eiro par mēnesi," stāsta Kaļāne.
Finanšu ministrijas pārstāve norāda, ka vairākas nodokļu pārmaiņas skars tos iedzīvotājus, kuri ir iesaistīti uzņēmējdarbībā - viņiem atsevišķos gadījumos var nākties rēķināties ar jauniem nodokļiem.
„Mums ir paredzēts jauns regulējums attiecībā uz valdes locekļa domājamā ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām, ir paredzēta neatmaksāto aizdevumu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir paplašināta kapitāla pieauguma neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir izmaiņas lauksaimniekiem, un ir citas izmaiņas," klāsta Kaļāne.
Kaļāne pievērš uzmanību, ka noteiktos gadījumos kapitālsabiedrību valdes locekļiem, kuri šobrīd strādā uzņēmumā bez atalgojuma, kapitālsabiedrībai būs jāmaksā darba ņēmēja nodokļi vismaz no minimālās algas. Savukārt ar papildus nodokļiem par aizdevumiem jārēķinās gadījumos, kad par aizdevumu atbilstoši likuma prasībām netiek sniegtas ziņas Valsts ieņēmumu dienestam, vai arī ja aizdevums saņemts no fiziskas vai juridiskas personas, kas nav ģimenes locekli vai kredītiestāde, un tas netiek laicīgi atmaksāts. Īpaši uzmanība būtu jāpievērš tiem uzņēmējiem, kuri izsniedz aizdevumus paši sev no sev piederoša uzņēmuma.
„Ja mēs runājam par kritērijiem, tad kritēriji galvenokārt attieksies uz personām, kuras šos aizņēmumus sniegs saviem darbiniekiem - respektīvi, tie būs saimnieciskās darbības veicēji, kuri aizdevumus sniedz saviem darbiniekiem, valdes locekļiem - saistītām personām, ar kurām būtu jāslēdz darba līgums," skaidro Kaļāne.
Būtiskas pārmaiņas šogad paredzētas arī sociālajā jomā - piemēram, papildus atbalsts ir paredzēts vecākiem ar bērniem, ir palielināta arī minimālā alga, un ir atjaunots sociālo iemaksu maksimālais apjoms, norāda Labklājības ministres padomniece Marta Krivade.
„Labas ziņas visiem minimālās algas saņēmējiem, kas tagad no 200 latiem būs 225 lati jeb 320 eiro. Tāpat arī gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem - bērna kopšanas pabalsts par bērniņu līdz pusotra gada vecumam būs 171 eiro jeb līdzšinējo 100 latu vietā - 120 lati. Noslēgumā tāda vēl viena lielāka ziņa ir par to, ka no nākamā gada stājas spēkā sociālo apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs, un tas nākamgad būs 46 400 eiro jeb 32 600 latu," stāsta Krivade.
Labklājības ministrija arī atgādina, ka no šī gada tiek palielināts arī pensionēšanās vecums - vispārējais pensionēšanās vecums šogad būs 62 gadi un 3 mēneši, bet priekšlaicīgās pensionēšanās vecums - 60 gadi un 3 mēneši. Savukārt minimālais apdrošināšanas stāžs, lai pensionētos, turpmāk būs 15 gadi līdzšinējo 10 gadu vietā.
