Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Neapmierinātā vidusšķira un populisma vilnis

Spēcīga un apmierināta vidusšķira – atslēga pret populismu

"Lai neielaistu valstī visā pasaulē arvien augošo populisma vilni, jāstiprina sabiedrības vidusšķira." Ar šādiem vārdiem klajā nācis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Par spēcīgas vidusšķiras nozīmi pērn notikušajā Latvijas tautsaimniecības forumā runāja arī bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis ("Vienotība").

Kanādas premjers Džastins Trudo par risku, ko valsts stabilitātei rada sabiedrības vidusšķiras ilgstošs aizkaitinājums, runāja kādā intervijā pašā gada izskaņā. Trudo pieminēja gan lielas sabiedrības daļas neapmierinātību ar sociālekonomisko stāvokli un valdības pieņemtajiem lēmumiem, gan iedzīvotāju bažas par tādiem procesiem kā migrācija un globalizācija.

Vēsturiski kādas personas piederību vidusšķirai jeb vidusslānim noteica ienākumu līmenis, izglītība un nodarbošanās. Mūsdienās par šī jēdziena izpratni un piemērojamību pašreizējai situācijai bijušas daudz un dažādas diskusijas starp sociologiem, ekonomistiem un politologiem, bet, jēdzienam “vidusšķira” izskanot publiskajā telpā, ar to visbiežāk domāta konkrēta sabiedrības grupa ar noteiktu ienākumu līmeni.

Nākamo 10 gadu laikā izveidot spēcīgu vidusšķiru kā galveno Latvijas mērķi pērn notikušajā Latvijas tautsaimniecības forumā minēja ekspremjers Dombrovskis. Tas ierakstīts arī valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijā "Latvija 2030".

"Šī vidusslāņa klātbūtne un lielums ir tas, ar ko tradicionāli ir tikusi saistīta Rietumeiropas un Ziemeļamerikas sabiedrības stabilitāte 20.gadsmita otrajā pusē. Domājot līdzībās, es teiktu, ka, visticamāk, tam ir ļoti liela nozīme arī šodien,

jo tieši vidusslānis ir tas, kas spēj uzturēt pietiekami līdzsvarotu, mērenu attieksmi pret politiku, kas nav par straujām, revolucionārām pārmaiņām," teica Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens.

Arvien jauni lielvalstu sabiedrību pieņemtie lēmumi apliecina – vidusšķira vairs neredz motivāciju pildīt šo politiskās vides stabilizatora funkciju. 

"Vidusšķira vairs nejūtas kā agrāk. ASV var redzēt, ka ir nostalģija pēc 50.,60. gadiem, kad bija lielāka vienlīdzība un visiem bija labi, un visi bija vienādi. Tagad tā sajūta ir vairāk, ka kaut kur Ņujorkā ir bagātie un mēs savukārt pārējie dzīvojam treileros. (..) Tas lielais vidusslānis tā kā sadalās uz divām pusēm un attiecīgi rodas lielāks konflikts, lielāka polarizācija, politiskā polarizācija, ko arī ASV tipiski var redzēt," atzina Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons

Dāvidsons, kurš par pakāpenisku vidusšķiras izzušanu rakstīja jau pirms vairākiem gadiem, norāda – viss liecina, ka pasaules lielvalstīm nav skaidras atbildes, kā atjaunot iedzīvotāju sociālās mobilitātes iespējas un mazināt nevienlīdzību.

"No Latvijas viedokļa – mums tā situācija ir vienkāršāka.

Mēs vēl aizvien esam valsts, kas aug, mums ir redzams, ko darīt – izglītības sistēma, veselības, aizsardzības sistēma, ir vietas, kur ir acīmredzamas reformas jāveic un dzīve uzlabosies," uzskata Dāvidsons.

Politologs Ikstens norāda: "Mūsu nodokļu sistēma, kas ir ļoti svarīgs instruments šajā procesā, faktiski ir ļoti ilgu laiku bijusi regresīva, pat ne plakana, bet regresīva, un vidusslānis ir veidojies gandrīz par spīti tam. Vai šobrīd notiek kāds pavērsiens uz vidusslāni – drīzāk vārdos nekā darbos."

Tikmēr Kanādas premjers kā šī gada prioritāti paša minētās problēmas risināšanai izvirzījis mājokļu pieejamību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti