Speciālisti: Valsts probācijas dienesta darbu vēl var uzlabot

Latvijā samazinās cietumnieku skaits un tiesības aizsargājošās iestādes arvien biežāk piemēro cita veida soda mērus likumpārkāpējiem. No jūlija Latvijā likumpārkāpējus un no cietuma ātrāk atbrīvotos uzraudzīs ar elektroniskajām aprocēm. 

Par to piektdien informēja Valsts probācijas dienesta vadība. Nozares eksperti atzīmē, ka probācijas dienesta virzība uz rezultātiem ir jūtama. Tajā pašā laikā iestāde vēl ir gana jauna un tās darbību varētu efektivizēt.

Valsts probācijas dienests, kas strādā ar esošajiem un bijušajiem likumpārkāpējiem, piektdien informēja par to, ka kopš 2013.gada būtiski pieaudzis piespiedu un sabiedriskā darba veicēju skaits, kas saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā. Izmaiņas likumā paredzēja pārkāpējiem piemērot citus soda veidus, ne brīvības atņemšanu.

Visbiežāk likumpārkāpēji dienesta redzeslokā nonāk par sīkiem pārkāpumiem  kā, piemēram, zādzības lielveikalos, nedaudz mazāk ir to, kas vadījuši transportu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē. Ir arī smagāku noziegumu veicēji. Dienests secinājis, ka nepieciešams strādāt pie resocializācijas jeb centieniem iekļaut likumpārkāpējus sabiedrībā, jo katrs piektais sodu izcieš, bet nemainās.  

Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs norādīja, ka „lielākais riska faktors ir vide, kurā cilvēks uzturas, kas viņu ietekmē un pamudina uz jaunu noziegumu izdarīšanu”.

„Ja mēs vienkārši liksim strādāt, nemainot vidi, tad tas rezultāts… mēs jau pēdējos gados novērojam, ka mums piespiedu darbā nāk klienti, viens un tas pats klients vairākas reizes. Mēs redzam – jā, piespiedu darba stundas viņš nostrādā, bet tas neattur viņu no jauna recidīva,” atzīst dienesta vadītājs.

No februāra soda izciešanas veidu var noteikt pats probācijas dienests, ne tiesas, kā tas bijis agrāk. Un jau ar jūliju uzraudzībā tiks izmantotas elektroniskās aproces, kādas jau astoņus gadus tiek pielietotas Igaunijā. Sodāmajam vai pirms termiņa atbrīvotajam pie potītes tiks piestiprināta sprādze ar raidītāju, kas būs pieslēgts likumpārkāpēja dzīvesvietai.

Dienesta vadītāja vietniece Ilona Linde stāsta, ka mērķis šai elektroniskajai ierīcei ir notiesāto skaita samazināšana brīvības atņemšanas iestādēs. „Ir jāsaprot, ka elektroniskā uzraudzība ir tikai tehnisks līdzeklis, kas ierobežo notiesāto pārvietošanos. Nosaka, cik ilgu laiku viņam ir jāatrodas mājās un kurā laikā viņš drīkst iziet ārpus mājas. Darbu ar šī cilvēka domāšanu elektroniskā uzraudzība kā tāda nerisina,” pauda Linde.

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks novērojis, ka probācijas dienests strādā labi. Tajā pašā laikā dienesta efektivitāti vēl iespējams uzlabot.

„Šis dienests ir pietiekoši jauns. Ir pietiekoši lielas grūtības, lai šādu struktūru, pirmkārt, izveidotu, attīstītu, un struktūra pilnā mērā mērķus varētu arī risināt. Bez šaubām, ka nav  nepieciešamo resursu, - finansiālo, cilvēku, materiālo resursu, - kuri varētu vēl intensīvāk, vēl apjomīgāk un vēl labāk strādāt,” atzina Vilks.

Līdzīgi domā „Providus” pētniece Ilona Kronberga. Taču bijušais Ieslodzījumu vietas pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte kritizē Valsts probācijas dienesta darbību, kas esot pamatā vērsta vien uz tikko likumu pārkāpušajiem iedzīvotājiem un uzraudzība esot vien virspusēja.

„Pārsvarā visi darbinieki diez vai pa vakariem braukā pa Latviju un pārbauda savus uzskaitāmos. Šie cilvēki, kas ir uzskaitē, pārsvarā ir bijušie ieslodzītie. Viņu kontrole ir tāda, ka ir tikai jāpārbauda, kur ir šie cilvēki, ar ko viņi nodarbojas. Darbs ar ieslodzītajiem tiek atstāts novārtā,” sacīja Puķīte.

Valsts probācijas dienests darbojas kopš 2003.gada. Viens no šī gada būtiskākajiem mērķiem ir stiprināt sadarbību ar līdzīgu funkciju pildošām Eiropas iestādēm, ar mērķi sekot līdzi smagus noziegumus pastrādājušo likumpārkāpēju migrācijai Eiropas Savienības dalībvalstīs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti