Dienas ziņas

Carnikavā būvēs izglītības kvartālu

Dienas ziņas

Cēsu novadā apzina maizes cepšanas tradīcijas

Vēlas uzlabot bērnu paliatīvo aprūpi

Speciālisti: Papildu nauda neatrisinās visas problēmas smagi slimu bērnu aprūpē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 1 mēneša.

Nākamgad valsts piešķirs finansējumu, lai atalgotu kapelānus un sociālos darbiniekus, kuri nodrošina smagi slimu bērnu paliatīvo aprūpi viņu dzīvesvietās. Līdz šim darbinieku atlīdzība tika segta no ziedojumiem. Taču, piemēram, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai tā nešķita normāla prakse. Liepājā paliatīvās aprūpes jutājumam piektdien, 13. oktobrī, veltītajā konferencē speciālisti atzina, ka finansējums neatrisinās citas problēmas nozarē.

Paliatīvā aprūpe bērniem tiek nodrošināta progresējošu hronisku slimību gadījumos, kad citas ārstēšanas iespējas ir izsmeltas. Tā Latvijā jau 19 gadus notiek ne tikai slimnīcās, bet arī mājās, kas smagi slimam bērnam ir patīkamāka vide.

Līdz šim par darbu ar šādiem pacientiem valsts atalgoja tikai ārstus un medmāsas, savukārt iesaistītie sociālie darbinieki un kapelāni iztika no ziedojumiem.

"Ne vienmēr var paredzēt, cik dāsni būs šie ziedojumi. Vienmēr bija bažas, vai nepienāks brīdis, kad nespēsim šo pakalpojumu pilnvērtīgi sniegt," atzina Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības valdes priekšsēdētāja Anda Jansone.

Ministru kabinets akceptējis minēto speciālistu atalgojumam nākamgad novirzīt vairāk nekā 500 000 eiro.

Jautāta, vai ar šo finansējumu pietiks, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā referente Anda Vasejeva sprieda: "Mēs domājam, ka pietiekami, bet pirmais vai divi pirmie gadi to rādīs."

2000. gadā Latvijā paliatīvā aprūpe mājās sniegta pieciem bērniem, bet šogad – 204. Šo pieaugumu mediķi skaidro ar medicīniskās aparatūras attīstību, kas, piemēram, smagās dzemdībās spēj izglābt jaundzimušā dzīvību.

"Līdz ar to ir šie bērni, kuru dzīvību vairs nevajag nodrošināt ar speciālām iekārtām, bet viņi ir smagi invalīdi, kuriem vajadzīga speciālistu palīdzība," teica Jansone.

Piektdien, 13. oktobrī, Liepājā notikušajā konferencē sprieda, kā uzlabot dažādu institūciju sadarbību, lai slimniekiem nodrošinātu kvalitatīvāku paliatīvo aprūpi. Šobrīd tā neesot ideālā līmenī un atpaliek, piemēram, no kaimiņvalsts Lietuvas piedāvājuma.

"Mums ļoti bieži tie palīglīdzekļi jāgaida ļoti ilgi. Kamēr sagaida, vairs nav vajadzīgi. Bija gadījums, kad bērniem atkārtoti dabūja veikt operāciju, jo, izmantojot veco palīglīdzekli, sabojāja muguru," atzina Liepājas Reģionālās slimnīcas bērnu paliatīvās aprūpes pediatre Jūlija Cīrule-Galuza.

Šāda konference Liepājā notika pirmo reizi, un tās dalībnieki pauda uzskatu, ka šāda veida pieredzes apmaiņa viņiem ļauj arī mazināt izdegšanas sindroma risku, kas paliatīvās aprūpes jomā strādājošajiem esot visai augsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti