Reģistrētā bezdarba līmenis kopš obligātās vakcinācijas prasības ieviešanas valsts pārvaldē strādājošajiem ir pieaudzis, taču neliels bezdarba kāpums šim laikam ir raksturīgs arī sezonālu faktoru dēļ. Puse no jaunajiem reģistrētajiem bezdarbniekiem ir vakcinēti, un tas, iespējams, liecina, ka vakcinēšanās prasība nav galvenais iemesls, kāpēc reģistrētais bezdarbs pieaug. Tā stāstīja Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.
"Manuprāt, ietekme tieši no nevakcinēšanās, protams, būs, bet tā nebūs dramatiska. Bezdarbs varētu pieaugt par kādu apmēram vienu procentpunktu, iespējams," komentēja Opmane.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīcībā esošie dati liecina – novembra beigās no jauna reģistrēto bezdarbnieku vidū nevakcinēti bija 53% darba meklētāju, bet šonedēļ skaitlis izlīdzinājies un nevakcinēto īpatsvars ir 51%.
Taču nevakcinētajiem iedzīvotājiem varētu rasties grūtības saglabāt bezdarbnieka statusu, atzina NVA direktore Evita Simsone.
Viņa sacīja, ka sertifikāts nav objektīvs parametrs, lai vērtētu, ka darbs ir piemērots vai ne.
Ekonomiste Opmane piebilda, ka nevakcinētiem cilvēkiem situācija darba tirgū kļūs arvien sarežģītāka, jo darba vietu, kur strādāt bez kovida sertifikāta, kļūs arvien mazāk, savukārt darba devēju konkurence par darbiniekiem arvien palielināsies.
"Ja iepriekš pievilcīgas varētu šķist emigrācijas iespējas, tad tagad Eiropā tomēr arī cīnās ar kārtējo kovida vilni un prasības kļūst stingrākas, līdz ar to tās iespējas arī mazinās. Protams, spiediens uz ēnu ekonomikas palielināšanu būs, bet, cik liels, – to grūti vērtēt," vērtēja Opmane.
Ekonomiste arī norādīja, ka atliktais bezdarbs, piemēram, atstādināšana no darba, gadījuma iespējas piepelnīties vai darbnespējas lapas, ir tikai īslaicīgs risinājums. Tikmēr Veselības inspekcijā patlaban saņemti iesniegumi ar lūgumu izvērtēt darbnespējas lapas pamatotību par aptuveni 800 cilvēkiem. To izvērtēšanā iesaistīti 20 speciālisti ar ārsta izglītību dažādos reģionos. Informācijas apkopojums par kopējo situāciju gaidāms februārī.
KONTEKSTS:
15. novembrī spēkā stājas prasība, ka valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā kapitālsabiedrībās nodarbinātie, kā arī privātajā sektorā nodarbinātie, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu Covid-19 izplatības risku, savus darba pienākumus var veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Vienlaikus pagarināts pārejas laiks tiem cilvēkiem, kuriem 15. novembrī Covid-19 sertifikāta vēl nav, bet ir uzsākts potēšanās process.
Savukārt no 15. decembra prasība pēc Covid-19 sertifikāta būs visiem klātienē strādājošajiem darbiniekiem, tostarp privātajā sektorā.
Saeima atbalstījusi arī grozījumus likumā, ļaujot darba devējiem atlaist tos padotos, kuriem noteikto darba pienākumu pildīšanai nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.
