Bijusī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa norāda, ka tagad vardarbība tiek atpazīta, par to tiek ziņots vairāk. "Tas nenozīmē, ka vardarbība ir pieaugusi, vienkārši tādas lietas, kas agrāk palīdzēja nepamanītas, tiek pamanītas, ievērotas," ieskicē Riekstiņa.
Tiesībsarga birojs vairākkārt intervijās norādījis, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums ir labs, problēmas ir tā ievērošanā.
"Ja likums darbotos tieši tā, kā likumā ir noteikts, mēs šodien nepulcētos uz konferenci un nerunātu par tām problēmām,"
uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons.
Galvenās problēmas ir bērnu savstarpējā vardarbība, atkarību un uzvedības problēmas, kā arī bērni institūcijās. Tiesībsarga birojā norāda - 30% ģimeņu ar bērniem dzīvo uz nabadzības sliekšņa, daudziem ir grūti pieejama veselības aprūpe, pirmsskolas izglītība, ir liels šķirto ģimeņu īpatsvars un liels vientuļo vecāku īpatsvars. Atbildīgie par likuma ievērošanu dzīvē ir gan valdība, gan atsevišķas ministrijas, inspekcijas.
Arī Marianna Dreja, kas vada Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, norāda, ka iestādes mēdz dažādi interpretēt likumā ietvertās normas. Tās ne vienmēr tiek izprastas un ievērotas.
"Piemēram, noteikti mums vajadzētu izglītoties, kas ir bērna vislabākās intereses.
Es domāju, ka mums arī vajadzētu koncentrēties uz to, ka bērns ir centrā
un mēs visi pārējie darām visu iespējamo, lai šis konkrētais bērns konkrēti savā situācijā justos labi," uzskata Dreja.
Uz nepieciešamību ikvienam bērnam augt ģimenē konferencē norādīja arī valsts prezidenta kundze Iveta Vējone. Viņa pievēra uzmanību neizpratnei par topošajiem noteikumiem, kas saistīti ar atbalstu ģimenēm, kas uzņem citu vecāku novārtā atstātus bērnus.
"Jābūt ir tām ģimenēm, kas tos bērnus varētu ilgstoši paņemt un uzturēt, un tāpēc es domāju, ka mums ir jāpievērš liela uzmanība audžuģimenēm, mums ir jāpievērš liela uzmanība, lai audžuģimenes varētu dabūt visu nepieciešamo palīdzību, atbalstu, lai bērni dabūtu vajadzīgās konsultācijas," teica Vējone.
Uzrunājot konferences dalībiekus, viņa aicināja ierēdņus nerakstīt noteikumus ķeksīša pēc, bet lai simtgades gads iezīmētos kā izrāviens bērnu un ģimenes politikā.
KONTEKSTS:
Otrdien, 15.maijā, Labklājības ministrijai bija paredzēts iesniegt valdībā grozījumus noteikumos saistībā ar specializētajām audžuģimenēm, lai pēc iespējas vairāk bērnu bez vecāku gādības nonāktu ģimeniskā vidē. Tā vietā norit saspringtas diskusijas - audžuģimeņu apvienība pārmet ministrijai, ka tā plānoja veidot dažādu specializāciju ģimenes, kas tagad sašaurinājušās vien līdz divām.
