SPECIĀLI no Velsas: Bērziņš pieļauj aizsardzībai nākamgad atvēlēt vairāk par 1% no IKP

NATO bāzes Baltijas valstīs jau ir, bet tagad vissvarīgākā ir koordinācija, pēc iespējas ātrāka apstākļu novērtēšana un spēki, kas uz to var reaģēt, norāda Valsts prezidents Andris Bērziņš NATO samitā Velsā. Bērziņš arī pieļauj, ka nākamgad aizsardzības budžetam būtu jābūt lielākam par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Velsā patlaban turpinās NATO valstu vadītāju sanāksme, kurā līderiem jāvienojas par visaptverošu Rīcības gatavības plānu, kura ietvaros izveidos arī jaunu īpaši augstas gatavības militāro spēku vienību.

Vēl pirms sanāksmes otrās dienas sākuma Latvijas prezidents Andris Bērziņš tikās ar Latvijas mediju pārstāvjiem un pauda, ka šajās dienās ir guvis apstiprinājumu tam, ka Baltija var būt droša un rēķināties ar NATO pastiprinātu klātbūtni, cik vien ilgi tas būs nepieciešams, ņemot vērā Baltijas bažas par situāciju Ukrainā un Krievijas rīcību. Prezidents lika saprast, ka Baltijā neveidos pastāvīgas NATO bāzes, kurās fiziski uzturētos NATO karavīri, taču tiks būtiski uzlabota valstu koordinācija, pēc iespējas ātrāka apstākļu novērtēšana un radīti spēki, kas uz jebkuru apdraudējumu, piemēram, Baltijā varētu zibenīgi reaģēt.

Tiek runāts par īpaši augstas gatavības spēkiem, kuri taps no jauna un būs vairāku tūkstošu karavīru lieli, un būs spējīgi 48 stundu laikā nokļūt, kur vien nepieciešams NATO teritorijā.

„Man ir pārliecība, ka Baltijas valstīs prasība par pastāvīgām bāzēm…tās mums faktiski ir. Un izejot no tās situācijas, cik mobili ir iespējami dažādi draudi, būtībā svarīgākais ir koordinācija, pēc iespējas ātrāka novērtēšana un, protams, arī spēki, kas var attiecīgi uz to reaģēt,” sacīja Andris Bērziņš.

Prezidents arī norāda, ka 2015.gada Latvijas aizsardzības budžetam ir jābūt 1% no iekšzemes kopprodukta. "Jautājums, vai ar to ir pietiekami," piebilda Bērziņš.

Noprotams, ka šis gatavības Rīcības gatavības plāns jau ir ļoti detalizēts, kurā jau ir ļoti konkrētas lietas un skaitļi, kāda būs šīs vispārējā NATO gatavības uzlabošana. Pagaidām vēl ir minējumi par to, cik lieli, piemēram, būs īpaši augstās gatavības tā sauktie triecienspēki un kur, kādi infrastruktūras objekti taps uzlaboti, cik un kas ieguldīts.

Rīcības gatavības plāns ļautu NATO rīkoties jau tagad, ja būtu nepieciešams. Valsts prezidents arī sacīja, ka NATO leksikā jau ieviesies tāds apzīmējums, kā Austrumu flangs, domājot par reģionu, kas visvairāk ir nobažījies. Prezidentam esot bijusi arī atsevišķa saruna ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura iedrošinājusi, ka arī Vācija atbalstīs Baltiju un palīdzēs, cik vien iespējams.

Prezidents arī norādīja, ka Latvijai noteikti ir jāpieturas pie mērķa palielināt aizsardzības budžetu, tuvākajos gados aizsardzībai sasniedzot 2 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Jau ziņots, ka 2014.gadā prognozētā valsts aizsardzības budžeta attiecība pret IKP ir 0,91 procents, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm.

Bet Valsts aizsardzības finansēšanas likums paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1 procentu no prognozētā IKP apjoma, 2016.gadā ne mazāku par 1,1 procentu no IKP, 2017.gadā - ne mazāku par 1,3 procentiem no IKP, 2018.gadā - ne mazāku par 1,5 procentiem no IKP, 2019.gadā - ne mazāku par 1,75 procentiem no IKP, bet 2020.gadā un turpmāk - ne mazāku par 2 procentiem no IKP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt