SPECIĀLI no Londonas: Latvieši pēc dubultpilsonības «neraujas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Darba dienas rīts. Ārā Londonas spirgtais, rudenīgais gaiss, bet to, vai vēl spīd saule vai sācies lietus, var mēģināt saprast uzmetot acis Latvijas vēstniecības Lielbritānijā Konsulārās nodaļas logam, kas, tiesa gan, lielākā laukumā atklāj kāpnes un margas un vien mazu strēlīti virszemes gaismas.

Konsulāta telpas atrodas zem ielas līmeņa. Nelielajā, kvadrātveidīgajā telpā gaida vismaz astoņi cilvēki, gandrīz visi krēsli ir aizņemti, strādā divas konsulāta darbinieces. Skaidro un atbild uz jautājumiem.

Līdz pusdienlaikam te lielākoties nāk cilvēki pēc pieraksta. Arī Jolanta Vizbule ir te. Viņa braukusi tālu gabalu no Derbijas, lai saņemtu Latvijas pilsoņa pasi savai mazajai Katalinai. Jolanta pati ir no Rojas, viņas meitiņas tētis ir lietuvietis. Katalinai jau ir britu pase. Jolanta grib, lai meitai būtu arī otra pilsonība Latvijā. „Mēs neviens nezinām, kur mēs būsim rīt," viņa saka.

Katalinas pases izdošana ir aizkavējusies. Konsulātā vērtē vēl dažas formalitātes, līdz Jolanta izdzird,  ka viss kārtībā. Pase ir gatava. Mazā ar aukli un brāli sagaida mammu mašīnā.

Pasi savam divus ar pusi gadu vecajam dēlam Matīsam konsulātā kārto arī Linards Bērziņš ar sievu Annu Lauru. Linards Lielbritānijā strādā un dzīvo jau septiņus gadus. Viņa dzīvesbiedre ir argentīniete. Un mazajam Matīsam jau ir Argentīnas pilsonība.

Matīsa mamma Anna Laura saka, ka viņai nav iebildumu, ja dēlam būs vairākas pilsonības. „Tā ir tikai pase. Man tas daudz neko nenozīmē, bet Matīsam noteikti. Viņam ir arī Argentīnas pase un mēs viņam kārtosim arī Lielbritānijas pilsonību," norāda Anna Laura.

Ik gadu Latvijas vēstniecībā reģistrē vismaz 2000 Lielbritānijā dzimušu bērnu, no kuriem ievērojamai daļai jau ir vai būs vēl kādas vai pat vairāku valstu pilsonības, īpaši, ja viņi dzimuši jauktās ģimenēs. Likums, kas kopš oktobra oficiāli atļauj dubultpilsonību pilnīgi visiem, šādām ģimenēm krietni samazinājis birokrātijas slogu, lai jaundzimušo varētu reģistrēt Latvijas pilsonībā. Konsulārās nodaļas vadītāja Sanda Sīlīte-Galiņa stāsta, ka likums atvēris vārtus arī citām iedzīvotāju grupām, kam līdz šim tas bijis liegts.

Runājot ar ģimenēm, tiesa gan, dzirdams, ka ne visi par dubultpilsonības iespēju ir informēti. Sīlīte-Galiņa saka, ka vēstniecība cenšas skaidrot, bet nozīmīgs avots ir paši cilvēki jeb tas, ka informāciju cits citam padod tālāk. Viņa uzskata, ka aktivitāte drīz varētu būt lielāka, jo cilvēki izmanto šo laiku, lai sagatavotu dokumentus.

Visvairāk pieteikumu, kā saka Sīlīte-Galiņa, visticamāk, būs no cilvēkiem, kam jau ir bijušas divas pilsonības - gan Latvijas, gan Lielbritānijas, bet kuri līdz šim to ir slēpuši un tagad vēlēsies legalizēt.

Lielbritānija ir liela un interese par dubultpilsonību ir arī attālās grāfistēs un pilsētās, no kurām uz Londonu nevar nokļūt viegli, tādēļ vēstniecība īsteno arī izbraukumus ārpus galvaspilsētas.

To, ka konsulāta darba apjoms augs gan līdz ar jauno likumu, gan faktu, ka latvieši Lielbritānijā veido ģimenes, dzimst mazuļi, kuri jāreģistrē un kuri, visticamāk, tomēr vispirms kļūs par Latvijas pilsoņiem, norāda arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.

Darba dienas vakarā Latvijas Radio ar vilcienu dodas aptuveni 30 minūšu braucienā ārpus Londonas centra ciemos pie Lijas Pumpuras. Viņa dzīvo nelielā Londonas piepilsētiņā Horlejā, kas atrodas tuvu darba vietai, Getvikas lidostai, kur Lija strādā par pārdevēju tā saucamajā „Duty free", jeb beznodokļu veikalā. Lija Lielbritānijā ir astoņus gadus, īrē mazu istabiņu mājā ar daudziem iemītniekiem. Ciemiņus gaidīdama ir izcepusi pildītus groziņus.

Lijai ir viens no tiem smeldzīgajiem latviešu stāstiem, kādu Lielbritānijā vairs nav retums. „Man bija privātfirma, es producēju pasākumus (..) Tad kaut kā tai biznesā negāja, un es vairs nevarēju ielēkt kaut kādā biznesā," viņa norāda. Lija ir viens no tiem mūsu cilvēkiem svešumā, kurai oktobra jaunais dubultpilsonības likums licis aizdomāties par iespēju iegūt otru pilsonību, proti, Lielbritānijas. Lija pamato, kādēļ un ir tieša un atklāta. „Es dzīvoju šeit. Man šeit ir darbs, sociālā nodrošinātība un droši vien, ka līdz pensijai atpakaļ nebraukšu. Man šobrīd ir iespēja paceļot vairāk," saka Lija.

Lielbritānijā joprojām pēc neoficiālām aplēsēm mīt ap 100 000 Latvijas pilsoņu.

Arī Latvijas vēstniecībā atzīst, ka šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, vai iespēja iegūt divas pilsonības un it kā iedzīt saknes divās vai vairākās valstīs būs iemesls drošākam ceļam uz mājām, vai gluži otrādi – neatgriezties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti