Valmierietes Elīnas Ezeras dēls pavasarī beidza 6. klasi Valmieras Pārgaujas sākumskolā. Zēnam vēl mācoties otrajā klasē, pedagogi vecākus mudinājuši apmeklēt pedagoģiski medicīnisko komisiju, lai bērnu iekļautu speciālajā mācību programmā ar mācīšanās traucējumiem, jo tā bērnam būšot labāk, sarunā ar "ReTV" pastāstīja zēna mamma.
Bērna mamma norādīja: "Rezultātā sanāk tā, ka bērns cietējs, jo Valmierā viņš nevar tikt nevienā skolā. Vienīgā skola, ko man izglītības pārvaldes vadītāja piedāvāja bija Valmieras 2. vidusskola, no kā mēs atteicāmies. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija neuzņēma manu bērnu, kaut gan viņš nokārtoja iestājpārbaudījumus un vidējā atzīme viņam 7. Neuzņēma tikai tādēļ, ka viņam ir šis kods."
Šis speciālās izglītības programmas kods bērnam bijis teju kā spriedums par viņa nākotni, kura dēļ ģimenei šovasar nācies piedzīvot pamatīgu riņķa danci no vienas pašvaldības iestādes uz otru, meklējot risinājumu. Mamma uzskata, ka šis kods bērnam vairs nav saistošs, jo pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija tādu varot piešķirt bērniem no 1. līdz 4. klasei. Valsts medicīniskajā komisijā ģimene nav vērsusies.
"Un par šī koda esamību, ka viņš jo projām manam bērnam ir, es uzzināju tikai no Pārgaujas Valsts ģimnāzijas, kad gājām iestāties skolā," sacīja mamma.
Tikmēr pašvaldības pedagoģiskās komisijas vadītāja ReTV skaidroja, ka šajā situācijā sekojuši Ministru kabineta noteikumiem. Komisijas izsniegtais atzinums esot bijis beztermiņa, un vecāku pienākums ir interesēties, kad to nepieciešams pārskatīt.
Valmieras novada pašvaldības Pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja Dace Vaļģe norādīja: "Viņiem tika dota iespēja augusta mēnesī valsts komisiju apmeklēt Rīgā, pārvērtēt un atkārtoti veikt šo testu, lai ietu uz ģimnāziju rakstīt iesniegumu, ko vecāks neizdarīja, arī šo komisiju neapmeklēja. Kā bērns justos Valsts ģimnāzijā, kur visiem vidējais vērtējums ir astoņi vai deviņi, ja viņam trūktu šī atbalsta; kā bērns pats justos, – mums primāri ir jādomā par bērna labsajūtu."
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Jānis Aizpors Latvijas Televīzijai par šo situāciju sacīja: "Izskatās, ka šis ir tas gadījums diemžēl, kad aiz likuma burta mēs esam pazaudējuši bērnu. Izvērtējot visu situāciju kopumā, izskatās, ka katrai institūcijai, ir kāds melnums aiz naga katram atbildīgajam, kuri varēja jau kādā starpposmā šo situāciju saprast. Izprast būtību un vērst par labu."
Tiesībsarga birojā iesniegumu par šo situāciju saņēma jau vasarā. Tur ReTV sacīja – ir aizdomas par aizspriedumainu attieksmi pret bērnu, kā arī uzsvēra, ka skolai nav tiesību bērnam liegt mācīties kādā izglītības iestādē, ja viņš ir izglītojies speciālajā izglītības programmā. Savukārt vecāku pienākums nav pierādīt, ka viņu bērns ir spējīgs mācīties vispārizglītojošā skolā.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste Kristīne Freiberga pauda: "Vecākiem bija psihologu atzinums, ka var mācīties vispārizglītojošā skolā. Ar to būtu pilnīgi pietiekoši. Bet patiesībā jau pietiktu tikai ar izglītības iestādes pedagogu atsauksmēm, ka viss kārtībā, bērns var sekot, nav nepieciešams nekāds speciāls atbalsts."
Tiesībsarga birojs Valmieras pilsētas pašvaldību aicināja novērst trūkumus izglītības procesa organizēšanā, lai gan pašvaldība tos neatzina, sakot – jālabo sistēmas kļūdas visas valsts mērogā. Tikmēr ģimene gatava turpināt cīnīties par bērna tiesībām un aizstāvēt tās pat tiesā. Zēns mācības šobrīd turpina skolā ārpus Valmieras.
