Viņš piekrīt, ka, ņemot vērā iedzīvotāju un studējošo skaita samazināšanos Latvijā, tik daudz augstskolu valstī nevar pastāvēt.
Tādējādi IZM ideja samazināt augstskolu un studiju programmu skaitu ir atbalstāma, taču izpildījums šī mērķa sasniegšanai vismaz komunikācijas līmenī nav pareizs,
sprieda Spārītis, paužot neizpratni par to, ka Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) un Latvijas Universitātes (LU) vadība nepietiekami informētas par plānoto reorganizāciju.
Realitāte pieprasa to, lai dialogs būtu starp IZM, kā arī visu augstskolu vadību un akadēmiķiem. Būtiski, lai šajā dialogā piedalītos demogrāfijas speciālisti, kam būtu jādod savs vērtējums par demogrāfisko situāciju, kā arī darba tirgus attīstību un tā perspektīvām.
Spārītis piekrita, ka valsts augstskolās ir līdzīgas studiju programmas, tās dublējas un būtu jāvērtē to konsolidēšanas iespējas.
Tomēr tas būtu jādara uzmanīgi, saglabājot līdzīgās studiju programmas, piemēram, augstskolās Daugavpilī un Rīgā. Tāpat būtu jāsaglabā augstskolu pārstāvniecība reģionos. "Mums ir svarīgi attīstīti visi reģioni," piebilda Spārītis.
Jau ziņots, ka IZM nolēmusi līdz šā gada augustam reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. IZM sola virzīt RPIVA pievienošanas jautājumu valdībā arī tad, ja to neatbalstīs Augstākās izglītības padome (AIP). Ministrija norāda uz nepieciešamību saglabāt reģionālās filiāles, turklāt tajās iecerēts nodrošināt tādu pašu studiju kvalitāti kā LU centrālajā studiju vietā. RPIVA iebilst pret plānoto reorganizāciju.
Pagaidām IZM ir plāns reorganizēt vienīgi RPIVA. Līdz 2020.gadam citu augstākās izglītības iestāžu institucionālā reorganizācija nav paredzēta. Taču visas valsts augstākās izglītības iestādes skars programmu konsolidācija.
