Skolā atzīst – tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām, jaunieši iznāk no slimnīcas un turpina lietot kaitīgās vielas. Maisam ir gals vaļā – tā par šā brīža situāciju ar bīstamajiem augu maisījumiem saka Rudbāržu internātpamatskolas – rehabilitācijas centrā.
Šai skolā bērni uzturas visu nedēļu un nāk no dažādām Kurzemes vietām, arī Rīgas un pat Latgales puses, turklāt skolēni ir gan ar garīgās veselības, gan mācīšanās traucējumiem. Situācija saasinājusies pēc brīvlaika, kad visticamāk, kāds skolā atgriezies, līdzi paņemot arī bīstamās vielas. Skolā atzīst, lai tās atrastu, vajadzētu īpaši apmācītos suņus.
Skolas direktore Biruta Liepa stāstīja, ka skolā ir pieņemts rīkojums, „ka trīs cilvēku sastāvā varam pārbaudīt skolēnu guļamistabas, somas pēc atgriešanās, bet viņi jau zina, ka nevarēs ienest, paslēpj ārā”.
Šobrīd skolā zināms, ka bīstamās vielas lieto aptuveni septiņi skolēni. Lai arī ir izveidota programma, kā skolai cīnīties ar šo problēmu, te atzīst savu bezspēcību situācijas uzlabošanā, jo nereti bērniem jau iestājusies atkarība, bet vecāki neatzīst bērnu problēmu.
„Viņš iziet motivācijas pasākumu, bet lai turpinātu ārstēšanos, jāgaida pieci - astoņi mēneši,” norādīja Liepa.
Policijā atzīst, ka Kurzemē legālās tirdzniecības vietas ir izskaustas, tomēr tas nenozīmē, ka zudusi arī problēma. Ja kādreiz vairāk „spaisu” lietotāju bijuši no Liepājas un tās apkārtnes, tad nu gan Skrundas, Aizputes, Kuldīgas un citām mazpilsētām. Rudbāržu skolā kā vielu iegādes vietu nosauc Liepāju un Saldu.
Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Signe Šteinberga uzsvēra, ka policija strādā, lai radītu skaidrību, no kurienes pavedieni nāk.
„Pagrīdes apriti daudz grūtāk kontrolēt un arī izskaust, nekā legālu tirdzniecību,” atzina Šteinberga.
Patiesos ne tikai „spaisa”, bet arī citu apreibinošo vielu lietošanas apjomus pat ir grūti aptvert. Skrundas vidusskolā izstrādātais zinātniski pētnieciskais darbs par šo tēmu atklāj satriecošu ainu. Aptaujājot Skrundas vidusskolas un profesionālās vidusskolas 50 skolēnus, tikai divi atzina, ka neko apreibinošu nav pamēģinājuši, „spaisu” lietojuši teju puse, turklāt lietotāju vairāk ir profesionālajā vidusskolā, kur skolēni uzturas nedēļu.
„Es nesaprotu, kāpēc jaunieši nesaprot, ka nevajag lietot tās vielas, viņi vienaldzīgi izturas – lietot vai nelietot tās vielas,” atzina Skrundas vidusskolas skolniece, pētnieciskā darba autore Lindija Lēvalde.
Sarunās ne viens vien atzina, ka liek cerības uz valdības pieņemtajiem stingrākiem lēmumiem šīs sērgas apkarošanā.
