„Spilves ēka apmeklētājiem šobrīd patiešām ir slēgta, jo tur tiek veikti tehniskās pārbaudes darbi. Ēka tika noslēgta, lai mēs varētu pilnvērtīgi šos darbus veikt...” - kā stāsta „Rīgas namu” pārstāvis Edgars Arnītis, par padomju klasicisma pērli dēvētās Spilves lidostas ēkas liktenis šobrīd vēl ir neskaidrs. Kaut tās tehniskais stāvoklis nav kritisks, ēkas turpmākā ekspluatācija prasa renovāciju. Viens no risinājumiem būtu piesaistīt investoru, kas Rīgas domei finansiāli palīdzētu teritoriju sakopt. Tomēr tam vajadzīga vīzija par tās funkcijām nākotnē, norāda Arnītis:
„Tālāki lēmumi un rīcības vēl tikai sekos. Attiecībā uz ēkas turpmāko funkciju – tas ir kultūrvēsturisks piemineklis, kura statuss ir jāsaglabā un pret to jāattiecas atbildīgi. Vai tā funkcionēs kā lidostas ēka vai kā muzejs, tas šobrīd vēl nav līdz galam nolemts.”
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ēku iekļāva 2012. gadā, kad tā pirmoreiz bija atvērta arī apmeklētājiem. Kultūras pieminekļu inspektore Vita Banga stāsta, ka sarakstā iekļauta visa lidostas teritorija – sākot no alejas, kas ved uz lidostas ēku, līdz dažādiem iekštelpu interjera elementiem. Visplašāk no tiem pazīstamas trīs freskas, kas ataino Rīgu, Siguldu un Jūrmalu.
„Viņa nav tik sliktā stāvoklī, lai mēs teiktu, ka tas ir grausts. Nē, vienkārši vietām ir nokritis šis te graudainais apmetums. Tā tas mēdz būt, jo tam tomēr ir sava specifika. Lūk, sliktā iedarbība uz šo ēku bija, ka to kādu laiku nekurināja un arī tecēja jumts. Tā kā tagad jumts ir salabots, tad ir novērsts pats primārais. Tālāk ir jādarbojas, nevar gaidīt, kas notiks,” secina inspektore.
Banga turpina – iespēju, kā ēku attīstīt, esot daudz. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija labprāt iesaistītos sarunās ar ēkas turpmākajiem apsaimniekotājiem:
„Es tikai novēlētu, lai arī tie īrnieki, kas te tagad būs, šo vietu saglabātu. Jāsaka, ka padomju laikos tā bija ne tikai lidosta, bet savā ziņā arī atpūtas vieta, jo otrā stāvā bija restorāns, un Rīgā kafejnīcu un restorānu tolaik bija ļoti maz. Nevajadzētu iet tādās ierastās sliedēs – lidosta, atbraucam, pabraukājam ar lidaparātu un braucam prom – tur taču var attīstīt kā muzeju, dažādas audiovizuālās lietas. Cits gadsimts, cita pieeja nedaudz.”
Spilves lidosta ir arī vieta, kur sākusies Latvijas aviācijas vēsture. Tur latviešu tautības piloti lidoja gan ar kara, gan satiksmes lidmašīnām. Aviācijas vēsturnieks Edvīns Brūvelis ir pārliecināts, ka tas lidostas teritorijas turpmākajā attīstībā būtu jāņem vērā un tur jāattīsta muzejs.
„1938. gadu vispār var uzskatīt par Latvijas nacionālās aviācijas kulminācijas punktu. Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu tur bija labi nodomi – Spilvē organizēt Latvijas aviācijas vēstures muzeju. Viss bija labi sākts, eksponātu arvien vairāk bija, muzeju apmeklēja cilvēki, divi aviācijas svētki notika,” stāsta Brūvelis stāsta, bet piebilst, ka muzeja attīstībai no Rīgas pašvaldības trūcis atbalsta.
„Rīgas namu” pārstāvis Arnītis gan norāda – kamēr ēka bija atvērta, apmeklētāju tajā bijis maz:
"Pati ēka kā apskates objekts - pilnīgi nevarētu teikt, ka tas bija kaut kas ļoti bieži apmeklēts. Protams, arī šajā periodā, kamēr ēka izpētes darbu periodā ir slēgta, mēs esam saņēmuši ļoti maz jautājumu par to, kāpēc ēka slēgta, kas ar to notiek. To principā jautājuši apkārtnes iedzīvotāji un daži pasākumu rīkotāji.”
„Rīgas nami” sola teritorijas atjaunošanai nepieciešamās izmaksas aplēst jau šīs vasaras laikā.
Lidlauka teritorijā joprojām darbojas mazā aviācija. Taču tās darbība ir visai ierobežota, lai netraucētu Starptautiskās lidostas „Rīga” darbu.
