- Bērnus no ģimenes nošķir arī tēva vardarbības dēļ
- Katjai problēmas Jelgavas SOS aprūpes vietā
- Pēdējā laikā novēroti uzlabojumi Katjas veselībā
- Atšķiras versijas par ziņošanu saistībā ar Katjas prombūtni
- Māte: meitu noslīcināja jaunieši, ar kuriem kopā klaiņoja
- Policija: notikušais izgaismo bērnu klaiņošanas problēmu
Par septiņu bērnu mājām kļūst SOS aprūpes vietas
Pirmo bērnu Irina laida pasaulē 15 gadu vecumā. Šobrīd 39 gadus vecā sieviete neslēpj, ka pirmdzimto audzinājusi viņas māte, jo pati pusaudze nav spējusi par dēlu parūpēties. Arī pārējie nepilngadīgie bērni vairākas reizes nodoti valsts aprūpē, jo māte alkohola un citu problēmu dēļ nav spējusi par viņiem rūpēties. Savukārt pret Irinas vīru policijā ir sākts kriminālprocess par vardarbību pret bērniem, un vīrietis izsludināts meklēšanā.
Skarbā likteņa dēļ pēdējos divus gadus septiņi Irinas nepilngadīgie bērni pavadīja SOS aprūpes vietās. Mazākie – Īslīcē pie Bauskas, bet vecākā no nepilngadīgajiem, Katja – SOS jauniešu mājā Jelgavā. Irinas pirmdzimtais dēls ir jau pieaudzis un dzīvo Lielbritānijā. Nupat ģimenē ienācis devītais mazulis.
Pērn septembra sākumā, dažas nedēļas pirms bāriņtiesas sēdes, kurā nolemts sievietei atjaunot aprūpes tiesības, Kajta nomira. 16 gadus vecās meitenes līķi atrada Jelgavā, upē netālu no cietuma. Meitene bez dzīvības pazīmēm gulējusi upes niedrēs. Mamma uzskata, ka meitas nāve nav nelaimes gadījums, viņa esot nogalināta.
"Puiši nesa baltu zārku. Man sākās histērija, es bļāvu: viņu nosita, viņu nosita, jo seja bija redzami saskrāpēta, viena lūpa zila kā pēc sitiena, abās sejas pusēs zilumi," teica meitenes māte Irina.
Liktenīgajā dienā Katja no SOS jauniešu mājas devās pirkt matu krāsu un neatgriezās. Māte stāsta, ka policijas pamata versija esot, ka meita izdarījusi pašnāvību. Viņa tai nepiekrīt. Irinas prātu nodarbina vairāki jautājumi, arī tas, kāpēc bērni nosūtīti prom tik tālu no mājām un vecākā māsa šķirta no brāļiem un māsām.
"Viņam ir kriminālprocess saistībā ar nodarījumiem tieši pret bērniem, kas ir ģimenē. Tas bija arī viens no iemesliem, kā dēļ bērni tika šķirti no ģimenes. Bērni reāli cieta, tika izmantoti," atzina Ziemele.
Katjas problēmas Jelgavas SOS aprūpes vietā
Pirms diviem gadiem, kad mātei atkal uz laiku atņemtas aprūpes tiesības, nepilngadīgie nogādāti krīzes centrā, un tur vērtēts, kura būtu viņiem piemērotākā dzīvesvieta. Ziemele saka, dienests vēlējies, lai bērni varētu dzīvot ģimeniskā vidē. Paši aprūpējamie bērnunamā atgriezties nevēlējušies.
SOS ciemati esot pielīdzināmi ģimenes videi, tāpēc nolemts viņus iekārtot tur. Katja esot teikusi, ka nevēloties būt kopā ar mazākajiem brāļiem un māsām. Meitene ģimenē bijusi atbildīga par pārējo bērnu aprūpi, un šos pienākumus pusaudze negribēja veikt. Vecuma dēļ viņu bijis iespējams ievietot SOS jauniešu mājā, kur dzīvo jaunieši no 15 līdz pat 24 gadu vecumam. Meitene esot labprāt pieņēmusi piedāvājumu doties uz attālo Jelgavu un, tur dzīvojot, uzturējusi saikni ar ģimeni – gan brāļiem un māsām, gan mammu.
SOS ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja raksturo Katju kā bērnu ar uzvedības traucējumiem un atkarībām.
"Meitene ir daudz ko savā dzīvē pārdzīvojusi, jo izņemšana no ģimenes, [nost] no mammas notika vairākkārtīgi. Meitene arī ļoti labi zināja gan visu ģimenes vēsturi, gan to, kā mammai gāja aprūpē un kā viņa varēja tikt galā. Un kādas bija mammai problēmas, kāpēc bērni tika vairākkārtīgi izņemti no ģimenes," teica Paleja.
Viņa stāsta, ka SOS māja nav slēgta tipa iestāde un bērni paši iet uz skolu, apmeklē dažādus pulciņus. Audzēkņi paši pērk sev apģērbu, dažādas higiēnas preces. Jauniešu mājas uzdevums esot sagatavot pusaudžus patstāvīgai dzīvei, arī iemācīt rīkoties ar naudu. Katjas problēmu risināšanā iestāde esot ieguldījusi daudz pūļu, stāsta Paleja. Māte Irina gan jauniešu mājai labus vārdus nevelta.
"Viņi man teica, nodrošinās bērniem labu dzīvi, prom no mātes – alkoholiķes. Tad kāpēc pie jums, pie tiem labajiem, aizgāja bojā mans bērns?" vaicā Irina.
Mirušās meitenes māte stāsta, ka vairākas reizes par SOS mājām sūdzējusies bērnu tiesību aizstāvjiem.
"Sāku es žēloties pēc tam, kad man piezvanīja Katja un teica, ka esot psihenē. Prasīju, kas noticis. Viņa atbildēja, ka izšķīrusies ar savu puisi un tāpēc sadzērusies tabletes. Viņai palicis slikti, mēģinājusi tabletes izvemt. SOS ciemata audzinātāja izsaukusi ātro palīdzību. Un viņu aizveda. Viņa stāstīja, ka neviens nekad ar viņu tā nebija apgājies. Atnākušas medmāsas, piesējušas pie gultas," stāsta Irina.
Meitene medicīnas personāla klātbūtnē esot izģērbta, viņai uzvilkts pampers un slimnīcas apģērbs.
Pēdējā laikā novēroti uzlabojumi Katjas veselībā
Pēdējo reizi slimnīcā "Gintermuiža" Katja esot nonākusi augustā un turp, pēc mātes domām, vesta nepamatoti. SOS ciematu pārstāve teiktajam nepiekrīt.
"Ir tā, ja bērniem ir atkarības problēmas, vai nu tās ir alkohola vai vienalga kāda cita veida atkarības, tad mūsu valstī "Gintermuiža" ir tā, kas piedāvā šo motivācijas programmu jauniešiem. Tā ir programma, kas palīdz bērniem tikt galā ar atkarībām," saka Paleja.
Paleja skaidro, ka šajā programmā varot pieteikties cilvēki, kuri vēlas risināt problēmas. Līdzīgi kā līdzīgās atkarības problēmas risinošās programmās pieaugušajiem. Viņa uzsver, Latvijā piespiedu ārstēšana nepastāv.
"Kad viņu uzņēmām, viņai faktiski bija gan uzvedības problēmas, gan atkarības problēmas. Viņai tika nodrošināta ārstēšana un visa veida palīdzība.
Un bija tā, ka pēdējā laikā mēs pat novērojām, ka viņai ir uzlabojumi un viņa vēlējās pati ārstēties un tikt ar šo visu galā. Bet tā nelaime notika," atzīst Paleja.
Arī Liepājas bāriņtiesas priekšsēdētāja Ziemele stāsta, ka pēdējās savas dzīves dienās meitene bijusi dzīvespriecīgāka. Vasaru bērni bija pavadījuši pie mammas un iestādēs atgriezušies vien līdz laikam, kad bāriņtiesa izlems par viņu atdošanu mātes gādībā.
"Tā informācija, kuru mēs saņēmām no SOS ciemata par to pēdējo laiku tieši meitenes dzīvē, ka viņa bija ļoti cerīga, ļoti tāda iedvesmota, ka viss ir uz labu, ka viņa pati ir gatava mainīties, daudz ko mainīt savā dzīvē. Tāda ļoti pozitīva, ja mēs par pēdējo laiku runājam," atzīst Ziemele.
Mātes un SOS ciemata versijas atšķiras
Teju divas nedēļas pirms ģimenei svarīgā notikuma Katju atrada mirušu. Māte Irina stāsta, ka SOS jauniešu mājā par meitu atbildīgie neesot informējuši policiju par to, ka bērns nav atgriezies noteiktā laikā mājās. Noteikumi pieprasot, ja pusaudzis līdz plkst.21 nepārrodas mājās, aprūpētājam ir jāziņo policijai. Irina apgalvo, ka atbildīgie to neesot darījuši, arī viņa par meitas nāvi uzzinājusi no citiem cilvēkiem.
"Ak, Dievs! Ja viņi man būtu paziņojuši, es uz vietas būtu nomirusi! Devītajā [datumā] viņa man nepiezvanīja, tas pārsteidza, tas bija neierasti. Mēs astotajā pēdējo reizi sazvanījāmies, viņa teica – mammu, viss ir kārtībā, ātri būšu mājās. Devītajā zvana nav, desmitajā es rakstīju īsziņu SOS ciematam. Es viņiem rakstu, vai Katja var man piezvanīt, atnāca atbilde – Katjas nav mājās. Atbilde atnāca 10.datumā. Tad es prasīju, vai Katja vispār nakšņoja mājās, atbilde skanēja – viņas nav mājās. Tad man kaut kas iedūrās sirdī un es metos viņiem zvanīt. Sazvanīt nevarēju. Un 11.septembrī mēs skolā uzzinājām, ka Katja ir noslīkusi," stāsta Irina.
Mamma, uzzinot satraucošās ziņas, zvanījusi bāriņtiesai, kur apstiprinājuši, ka Katja patiešām ir mirusi. Bāriņtiesā Irinai teikts, ka pie viņas uz Liepāju dodoties SOS ciemata pārstāvji, kuri apmaksāšot arī bēru izdevumus un nodrošināšot psiholoģisko palīdzību.
Paleja noliedz mātes teikto. Organizācija esot izdarījusi visu, ko no viņiem šādā gadījumā pieprasa likums.
"Tā nav taisnība! Mums arī bija Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārbaude, un mēs pilnībā varam to apliecināt, un es arī to apliecinu kā organizācijas vadītāja, ka plkst. 21 mēs informējām Valsts policiju. Valsts policijā ir saņemta informācija no mums, ka mēs ziņojām par Katju, ka viņa nav ieradusies mājā. Policiju viņu atrada otrā dienā mirušu, tā ir taisnība. Tā kā mēs paziņojām un arī bijām uztraukušies, kur viņa ir," apgalvo Paleja.
Paleja saka, ka notikušo izmeklē policija. To apliecina arī Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Igors Helmanis, kurš pagaidām noliedz vardarbīgu meitenes nāvi.
"Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā nav iegūti pierādījumi, ka ir notikusi vardarbīga nāve. Tie avoti, kas saka, ka kriminālprocess ir izbeigts, tie ir nepatiesi. Jo uz doto brīdi notiek aktīva izmeklēšana," teica Helmanis.
Māte: meitu noslīcinājuši citi jaunieši
Mātei ir sava notikušā versija. Viņa domā, ka meitu noslīcinājuši citi jaunieši, ar kuriem viņa klaiņojusi ārpus SOS mājas.
Pusaudži, ar kuriem Kajta komunicējusi, mātei sūtījuši dažādas īsziņas un dalījušies ar sev zināmo. Īpaši Irinu satraukusi kāda pārsūtīta divu meiteņu sarakste.
""Nezinu, ja godīgi, es pati negribu dzirdēt, kāpēc un kā viņi to izdarīja. To viņi skaidros policijā, ne man," tā septembrī rakstījusi viena no meitenēm. "Mēs jautājām, kāpēc meitene negāja palīgā, kad puiši Katju slīcināja. Teica, ka bija bail," stāsta mirušās meitenes māte Irina.
Policijā lietas būtību nekomentē. Helmanis gan aicina māti visu viņas rīcībā esošo informāciju nodot likumsargiem. Irina saka, ka esot to jau izdarījusi.
Divu gadu laikā Irina ir izgājusi atkarību ārstējošās programmas un atguvusi visus savus bērnus. Bāriņtiesā viņu uzslavē, māte cenšoties pagātnes kļūdas nepieļaut un rūpējoties par bērniem. Divistabu dzīvoklī tipina dažāda vecuma bērni, bet tas neremdinot mātes sāpes par mirušo meitu.
"Citi saka - nodarbojies ar pārējiem bērniem, ko tu te ņemies. Atvainojiet, bet tas nozīmē ko, ja man ir daudz bērnu, tad, ja vienu kaķēnu noslīcināja, man to aizmirst! Nu jā, vienu nosita, noslīcināja, bet vēl astoņi palika! Vienkārši aizmirsīsim?" vaicā Irina.
Notikušais izgaismo klaiņošanas problēmu
Māte nevaino policiju neizdarībās, tikai domā, ka likumsargi ir pārpludināti ar darbiem un ar visām lietām nespēj tikt galā. Savukārt policists Helmanis uzskata, ka šis stāsts izgaismo lielu problēmu – bērnu klaiņošanu.
"Ļoti liela problēma ir klaiņojošie bērni. Tas ir ļoti nežēlīgi un ļoti liela problēma. Šie bērni klaiņo, mūsu valsts iestādes nespēj viņus pieņemt un absorbēt. Un principā ir tā, ka mums visiem ir cilvēktiesības, paredz to, ka tas bērns klaiņo, bet mēs viņu nedrīkstam ieslēgt, nedrīkstam izolēt no sabiedrības. Un tāpēc pie šī jautājuma ir jāstrādā.
Tas nav vienīgais bērns, kas ir pazudis no tā SOS ciemata. No bērnunama pastāvīgi klaiņo bērni. Nenakšņo tur.
Kādi tie apstākļi ir, es nezinu, apstākļi viņiem tur tiek radīti pēc iespējas labāki, bet viņus vienalga neapmierina tie apstākļi, un viņi klaiņo," atzīst Helmanis.
Jelgavas policists stāsta, ka vasarā un svētku laikā viņi dienā saņemot četrus līdz piecus iesniegumus par klaiņotājiem. Arī valsts līmenī šie dati ir satraucoši.
Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš saka, ka klaiņošanas iemesli reti ir vardarbība mājās vai institūcijās. Visbiežāk tie ir dumpīgi pusaudži, kuri nevēlas ievērot noteikumus.
"Protams, ka ģimenēs ir retāk, biežāk tie ir no ģimenēm izņemtie bērni, kas atrodas krīzes centros, šie biežāk klaiņo," stāsta Lazdiņš.
No ģimenēm izņemtie bērni biežāk aizmūk atpakaļ pie tuviniekiem vai draugiem. Ir nepilngadīgie, par kuru pazušanu policija gada laikā saņem desmit un vairāk iesniegumu.
"Ja mēs paskatāmies pagājušo gadu, tad kopā policija meklēja 520 nepilngadīgās personas, bezvēsts pazudušas. Droši var teikt, ka divas trešdaļas no tām ir šie klaiņojošie bērni. Varbūt pat vairāk," atzīst Lazdiņš.
Policisti piekrīt, ka klaiņotāji ir vairāk pakļauti noziegumiem vai nelaimes gadījumiem. Kā šo parādību novērst? SOS ciematu asociācijas direktore Paleja neslēpj, ka Jauniešu mājā mītošie nereti dodas brīvsolī, bet ieslodzīt, nelaist laukā bērnus nedrīkst. Bāriņtiesas pārstāve spriež, ka šo problēmu varētu atrisināt audžuģimeņu institūta stiprināšana un speciālo institūciju likvidēšana. Tādu problēmas risinājumu saredz arī labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
Mamma Irina apņēmusies savus bērnus vairs nezaudēt un sekot līdzi meitas Katjas bojāejas apstākļu izmeklēšanai. Policijā saka – izmeklēšana notiek.
