SOS bērnu ciematu Valmierā atklāja pirms 15 gadiem. Toreiz pirmā ģimene šeit sāka dzīvi mājā ar nosaukumu "Dadzīši". Taču šodien šo ciematu par savām mājām sauc jau aptuveni 60 bērnu.
"Diemžēl sociālā situācija Latvijā neuzlabojas un daudzi bērni paliek bez vecāku aprūpes. Kā jau es minēju, ir audžuģimenes, kas var uzņemt, bet to nav pietiekami. Tā ka mēs joprojām redzam savu vietu arī turpmāk Latvijas aprūpes jomā," sacīja SOS bērnu ciemata Valmierā vadītājs Edijs Pētersons.
"Latvijai vēl ir kur iet uz priekšu un veidot šāda veida pakalpojumus, un mēs noteikti turpināsim sadarboties arī ar valsts pārvaldi. Skaidrs, ka tādi bērnunami, tādas lielās institūcijas, tas nav vairs pieļaujami, bet diemžēl ir situācijas, kad bērni ir jāizņem no ģimenēm, un, ja tāda situācija notiek, ir noteikti jāpiedāvā šī alternatīvā ģimeniskā vide," norādīja Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja.
Lai arī par situāciju kopumā asociācijā izsakās skaudri, tomēr šī nedēļa SOS ciematiem, to darbiniekiem un bērniem ir svētki, kas aizvadīti kopīgās izklaidēs – sporta sacensībās, picu cepšanas darbnīcā un citās lustēs.
"Vakardien mēs gājām ar bērniem pārgājienā. Braucām ar autobusu uz Brenguļiem un nācām ar bērniem kājām atpakaļ. Bija ļoti, ļoti karsts, bet izturējām! Tā bija kopības, saliedētības sajūta, ka mēs varam būt – izrunāties, tik daudz atcerēties," sprieda Pētersons.
Šodien jubilejas svinīgā daļa – uzrunas, bērnu deju, muzicēšanas un dziedāšanas priekšnesumi. Šāda ģimeniskai videi pietuvināta aprūpe nevarētu pastāvēt bez SOS mammām un auklītēm.
"Tas ir milzīgs darbs, es pat nezinu, kā jūs teicāt, to pat nevar nosaukt par darbu, tā faktiski ir tāda misija. Šie bērni ir sarežģīti, viņi ir piedzīvojuši dažādas grūtības un traumas, un faktiski, lai to izdzīvotu, ir vajadzīgs spēks, dzīves gudrība un arī zināšanas," sacīja Paleja.
"ReTV" satika vienu no vairākiem darbiniekiem, kuri ciematā strādā jau kopš pirmās dienas – SOS mammu Ludmilu Kozlovsku.
"Mēnesī man ir desmit brīvdienas, un tajās dienās nāk auklīte, kura mani aizstāj. Auklīte dara tieši to pašu, ko mamma – rūpējas par bērniem, gatavo ēst, pilda mājasdarbus, ved pie ārsta, pie zobārsta, viss jādara, kā ģimenē to dara vecāki. Ne ar ko tas neatšķiras. Tas gandarījums, ka izaug kārtīgi cilvēki. Visādi mums ir gājis, bet viņi atgriežas, grib parunāties, piezvana, dažs pat ir teicis paldies, ka ir ciematā bijuši, ka tā ir bijusi labākā viņu dzīves daļa," stāstīja Kozlovska.
Šobrīd "Lācīšu" mājā SOS mamma tur rūpi par četriem bērniem un darīt šo darbu vēlas arī turpmāk. Tikmēr SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore atklāja – ar katru gadu darbiniekus atrast ir arvien grūtāk.
Ārpusģimenes aprūpē šobrīd kopumā ir aptuveni 6000 bērnu.
