Tukšas klases un krēsli uz galdiem. Šeit nevienu negaida līdz pat janvāra beigām. Lēmumu par pāreju uz attālinātajām mācībām 4.–12. klašu posmā Ogres 1. vidusskolā pieņēma, jo citādi vienkārši nevarēja.
Skolas direktora pienākumu izpildītāja Irina Grigale stāstīja, ka esošā situācija veidojusies tā, ka skolēnu, kas varētu mācīties klātienē, palicis pavisam maz. Un nav arī pedagogu, kas varētu nākt un strādāt. Rudenī aizgājuši septiņi pedagogi, kas negribēja vakcinēties. Divi pašlaik ir atstādināti, un viņu pienākumi pārdalīti tiem, kas palikuši strādāt.
"Uz 17. janvāri mums bija 19 skolotāji arī slimi. Kolīdz mums iztrūka 19 skolotāju, mēs vienkārši nevarējām vairs nodrošināt klātienē kvalitatīvu mācību procesu.
Mēs ļoti ceram, ka šīs divas nedēļas palīdzēs mums atkopties un mēs varēsim sākt normāli strādāt," sacīja Grigale.
Uz to, ka augstākais inficēšanās punkts drīzumā varētu būt aiz muguras, cer arī domē. Situācija gan mainās ik pa stundām. Arī to desmit minūšu laikā, kamēr LTV devās no skolas līdz Izglītības pārvaldei.
"Pagājušajā nedēļā mums bija trīs skolas kopumā lēmušas par pilnībā slēgšanu un mācīšanos attālināti. Un Ogres 1. vidusskola nolēma attālināti sūtīt mācīties 4.–12. klasi. 1.–3. klases vēl saglabāja. Bet ir jau informācija, ka 1.–3. klasei būs kādu laiku jāatrodas karantīnā," teica Ogres novada pašvaldības Izglītības pārvaldes pārstāve Inga Škapare.
Bērni un pusaudži līdz 19 gadu vecumam, tātad skolēni kovida izplatības rādītājos izrāvušies priekšā visai sabiedrībai. Vīrusa omikrona paveids plosās kā uguns sausā zālē.
Arī galvaspilsētā karantīnā atrodas 660 klases. Nedēļu iepriekš – nedaudz vairāk nekā 100. Tātad sešas reizes vairāk.
"Situācija kļūst sarežģītāka. Mēs neizslēdzam – ja situācija pasliktināsies, atsevišķās skolās būs jānosaka karantīna. Un kādu brīdi būs jānosaka attālinātās mācības visām klašu grupām," teica Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Ilgstošs attālinātais mācību formāts nav bērniem un pusaudžiem piemērots. Tagad skolēni no tā esot atkopušies, sacīja psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Viņš gan vienlaikus uzsvēra, ka no mentālās veselības neparedzama bērnu raustīšana starp karantīnu un klātienes mācībām esot krietni sliktāka, nekā vienkārši ilgstoša negatīva pieredze.
"Mēs zinām, ka tāda neskaidrība, nestabilitāte un nedrošība ir sliktāk nekā ilgstošāks, varbūt ne tik labs risinājums.
Tā neziņa traucē tiem, kam ir kaut kādas grūtības, daudz vairāk, nekā, ja viņi zinātu, kam sagatavoties nedaudz ilgākā termiņā," teica bērnu un pusaudžu psihoterapeits.
Šādas grūtības novēro arī skolās. Neziņa un tās radītā trauksme esot liela.
"Tā arī ir. Jo viņi nāk uz skolu, ir vairākas reizes nedēļā šī testēšana. Viņš pirmdien atnāk uz skolu vai mājās nodod šo testu, paziņo, ka viņš ir Covid-19 pozitīvs, klase līdz ar to arī iet uz mājām. Nu mēs dotajā brīdī dzīvojam tādā situācijā, kad viss mainās ik pa stundām," atzina Grigale.
Attālinātās mācības visās skolās gan pašreiz noteikt neplāno.
