Komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars pirmajās dienās nesagaida lielu partiju aktivitāti. Priekšvēlēšanu saraksti varētu tikt iesniegti vidus posmā vai uz beigām, prognozēja Cimdars.
„Centrālā vēlēšanu komisija ir gatava šim posmam. Lietojumprogramma ir izstrādāta un tiek lietota. Šoreiz ir pirmo reizi iespēja tiem topošajiem kandidātiem, kuri ir iesniegusi amatpersonu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā, šīs ziņas automatizēti ielasīt arī mūsu programmā. Līdz ar to samazinās iespēja, ka viņš kaut ko aizmirsis, kāds ir bijis viņa mantiskais stāvoklis uz gada miju,” pastāstīja Cimdars.
Pēc saraksta reģistrācijas atbildīgās iestādes vērtēs deputātu kandidātu atbilstību likumā noteiktajām prasībām.
Jaunu atbildības slogu uz CVK pleciem šoreiz uzliek Satversmes tiesas spriedums. Runa ir par personām, kuras pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1991.gadā darbojušās noteiktās padomju organizācijās.
Centrālajai vēlēšanu komisijai šogad būs jāpārliecinās par to, vai persona vēl aizvien neapdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskos principus.
„Ņemot vērā to, ka CVK šī brīža resursi nekādā ziņā neļauj rīkoties autonomi, acīmredzot mēs vērsīsimies pēc papildinformācijas arī tajās institūcijās, kurās varētu būt šāda gala lēmuma pieņemšanai nepieciešama informācija,” atzina Cimdars.
“Drošības policija varētu būt viens no risinājumiem. Arī Satversmes aizsardzības birojs varētu būt viens no risinājumiem, bet to CVK koleģiāli izspriedīs, kam mēs varētu lūgt savus atzinumus iesniegt. Tas noteikti nebūs ātrāk par to laiku, kad mēs pieņemsim visus kandidātu sarakstus,” sacīja CVK vadītājs.
Cimdars atgādināja, ka šogad atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām darbojas jaunā Saeimas vēlēšanu likuma norma un pirms saraksta reģistrēšanas Centrālā vēlēšanu komisija pārliecināsies, ka politiskais spēks ir dibināts vismaz gadu pirms vēlēšanām un ka tajā ir nepieciešamais biedru skaits – vismaz pustūkstotis cilvēku.
