Tikai partiju saraksti, bez vēlētāju apvienībām
Sestdien, 5. jūnijā, paredzētās vēlēšanas būs pārmaiņu vēlēšanas ne tikai lielāku novadu veidošanas dēļ. Latvijas Radio jau vēstīja, ka šajās vēlēšanās vairs nepiedalās vairāki ilggadēji pašvaldību vadītāji, kā Apes novada mērs Jānis Liberts, kādreizējais Alsungas novada mērs Grigorijs Rozentāls, Naukšēnu novada mērs Jānis Zuments un vēl vairāki, aicinot domāt par paaudžu nomaiņu pašvaldību politikā.
To lielā mērā veicinājusi arī administratīvi teritoriālā reforma. Šajās vēlēšanās var kandidēt tikai no partiju sarakstiem, pirmo reizi no spēles izslēdzot vēlētāju apvienības. Tāpēc ne vienmēr kandidātu partejiskajai piederībai būtu pievēršama uzmanība.
„Nereti cilvēki ir vienā vai otrā partijā, jo citādi nevar kandidēt. Iepriekšējās vēlēšanās arī divi cilvēki no pagasta vai maza novada varēja sanākt un kandidēt. Līdz politikai, īpaši nacionāla līmeņa politikai tur bija ļoti tālu,” skaidroja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu aģentūras SKDS pētniece Ieva Strode.
Bez lielām kampaņām bažas par vēlētāju aktivitāti
Gatavojoties vēlēšanām, izaicinājumu netrūkst, jo Covid-19 pandēmijas apstākļos nav iespējamas ierastās tikšanās klātienē, telpās. Turklāt apvienojamo novadu iedzīvotājiem kandidātu sarakstos ir daudz nepazīstamu uzvārdu. Tas varētu negatīvi ietekmēt vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās.
Vienlaikus, protams, valsts līmeņa partijām pašvaldību vēlēšanas ir būtiskas ietekmes iegūšanai vai noturēšanai.
„Kaut vai tās tiešās aktivitātes – cilvēki braukātu, tiktos ar vēlētājiem. Es domāju, ka tādas izteiktas kampaņas īsti nav. Rīgā pērn daudzus sasniedza ziņas arī sociālajos tīklos, varbūt šoreiz tas kaut kur strādā, bet šķiet, ka ne visas politiskās partijas to izmanto kā svarīgu rīku vēlētāju uzrunāšanai vietējā līmenī,” norādīja Strode.
Pašvaldību vēlēšanu norisi ierasti „pavelk” kampaņas Rīgā, bet šoreiz galvaspilsētā vēlēšanas nenotiek. Taču uz spēles ir partiju plāni jau nākamgad plānotajām 14. Saeimas vēlēšanām. Tas interesantu padara tematu par pašlaik reģionos visplašāk pārstāvēto partiju spēju noturēt pozīcijas un uzkurināt intrigu Saeimas vēlēšanās, kā arī valdošajā koalīcijā ietilpstošo partiju centieniem iekļūt pašvaldību domēs.
Aizvien daudz tehnisku jautājumu par reformu
Vienlaikus ne viss ir skaidrs par pašvaldību darba organizēšanu pēc vēlēšanām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadlīnijas par pašvaldību apvienošanu kļuvušas krietni plašākas, taču bieži dažādas izvēles atstātas pašu vietvaru rokās.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča norādīja, ka, visticamāk, kādu laiku struktūra saglabāsies kā pašlaik, lai netraucētu pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Taču lietu pārņemšanā tās nav vienīgās neskaidrības.
„Ir aizvien ļoti daudzas neskaidrības gan par darbinieku pārņemšanu, gan par to, kādas atskaites jāsagatavo, kādas sekas būs no pašvaldības uzņēmumu pārreģistrācijas Uzņēmumu reģistrā. Ļoti daudzas tādas tehnikas lietas. Lai arī mēs sadarbībā ar VARAM organizējam seminārus, šādi jautājumi aizvien ir diezgan aktuāli,” atzina Kinča.
Pašvaldību pārstāvji arī secina, ka ar valsts budžeta līdzekļiem reformas īstenošanai ir par maz. Tomēr pašlaik skaidrs, ka esošās pašvaldības lēmumus par struktūru un darbiniekiem nevar pieņemt, jo tas būs jau jaunievēlēto pašvaldību darbs. Līdz ar to pašlaik Latvijas Pašvaldību savienība nekonkretizē, vai un kādā apjomā samazināsies darbinieku skaits apvienotajās vietvarās.
KNAB darba netrūkst
Skandalozu gadījumu pirms pašvaldību vēlēšanām nav daudz, bet dzirdētie notikumi ir būtiski. KNAB nesen paviesojās Ķekavas novada domē saistībā ar aizdomām par dienesta viltojumu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Savukārt Ventspilī korupcijas apkarotāji sadarbībā ar Valsts policiju sešās vietās konfiscēja vairāk nekā 11 000 izplatīšanai glabātu avīzes eksemplāru. KNAB ir zināms gan tās izdevējs, gan izplatītāji, lai gan oficiāli nebija norādīts ne materiāla apmaksātājs, nedz tirāža. Aģitācijas veicējs šobrīd definējams kā trešā, ar partijām nesaistīta persona.
Līdz šim KNAB arī saņemti kopumā vairāk nekā 350 ziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu laikā, sāktas 11 administratīvās lietas saistībā ar administratīvo resursu izmantošanu – par to, ka aģitācijas materiāliem trūkst norāžu par pasūtītāju vai tirāžu, vai izvietošanu nesaskaņotās vietās.
Šo gadījumu izpēte turpināsies pēc pašvaldību vēlēšanām. To Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” atzina KNAB priekšnieks Jēkabs Straume:
„No tā, kāds ir darba apjoms, un no tā, cik aktīvi notiek aģitācija reģionos, es teiktu, ka tās likmes laikam ir lielas. Patiešām redzam arī pārkāpumus, kādus mūsu eksperti kādu laiku nebija redzējuši. Acīmredzot ir liela vēlme ietekmēt sabiedrisko domu. Arī sociālajos tīklos šī kustība ir tāda kā vēl nekad, jo Covid-19 dēļ klātienes tikšanās ir salīdzinoši ierobežotas.”
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apkopojis, ka visvairāk aģitācijai deklarējušas partijas „Saskaņa”, Jaunā konservatīvā partija un partija „Latvijas attīstībai”. Kopumā partijas vides, radio, televīzijas, tīmekļa un citiem reklāmas veidiem līdz maija otrajai pusei deklarējušas tēriņus, kas pārsniedz 880 000 eiro.
Cer iztikt bez balsu pirkšanas centieniem
Vēlēšanu rīkotāji cer, ka šajās vēlēšanās nebūs balsu pirkšanas centienu. Aptaujā pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma 2% respondentu atzinuši, ka, saņemot labumus, balsotu par prasīto sarakstu, 7% pieņemtu kādu labumu, bet nobalsotu pēc pašu izvēles, bet 37% aptaujas dalībnieku nepiekristu nobalsot par samaksu.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa norāda uz iespēju aptīt ap pirkstu atlīdzības solītāju par viņam vēlamu balsojumu: „Vēlēšanu iecirkņos ir brīvi pieejamas vēlēšanu zīmes. Pat ja gadās, ka kāds piedāvā nopirkt balsojumu, pirmkārt, jāziņo drošības iestādēm, otrkārt, var pats sevi pasargāt, nobalsot pēc pārliecības, un attiecīgi to vēlēšanu zīmju komplektu, ko jums lūdz uzrādīt, izveidot atbilstoši šī balss pircēja prasībām.”
Pašvaldību vēlēšanu procesā korekcijas ienesa arī Satversmes tiesas spriedums, līdz ar ko Varakļānus nepievienos Rēzeknes novadam, ko Saeimā bija panākuši daži deputāti, bet gan Madonas novadam. Attiecīgi izmainot vēlēšanu apgabalus, šajos novados 5. jūnijā vēlēšanas pārcels, visticamāk, uz 11. septembri.
Iespējams, nāksies pārzīmēt vēl kādu novadu robežas un plānot vēl kādas ārkārtas vēlēšanas, jo Satversmes tiesas līdz jūnija nogalei gatavo vēl vienu nolēmumu lietā, kurā apkopotas 14 tagadējo pašvaldību sūdzības par lēmumiem novadu reformā.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau noteikusi vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu.
Vēlēšanas gan notiks 39 vēlēšanu apgabalos, jo Satversmes tiesas sprieduma dēļ atceltas vēlēšanas Rēzeknes novadā un Madonas novadā, kur balsošana varētu notikt septembrī. Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn un turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.
Vēlēšanu iecirkņu darba laiks pašvaldību vēlēšanu dienā, 5. jūnijā, būs no pulksten 7.00 līdz 20.00. Vēlētāji varēs izmantot arī iespēju nobalsot iepriekš:
- pirmdien, 31. maijā, no plkst. 16.00 līdz 20.00;
- ceturtdien, 3. jūnijā, no plkst. 9.00 līdz 16.00;
- piektdien, 4. jūnijā, no plkst. 13.00 līdz 20.00.
