Ziņojumā, kas ir biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā un ko Kaljass rīt plāno iesniegt policijai, inženieris uzrādījis aprēķinus, kas viņam liek secināt, ka Zolitūdes "Maxima" veikalā 55,5% no konstrukcijām izmantotā materiāla nav pildījuši nekādu slodzes nešanas funkciju. Šis risinājums esot bijis ne tikai absurds no inženiertehniskā viedokļa, bet arī ekonomiski pilnīgi nepamatots un izšķērdīgs.
Tāpat Kaljass kritizē arī savienojumos izmantotos DIN 934 tipa uzgriežņus, kurus nekādā gadījumā nedrīkstēja izmantot vietās, kas pakļautas stiepes slodzei. DIN 934 tipa uzgriežņi esot izmantojami tikai skrūvju savienojumos, kas pakļauti nobīdes deformācijai. Sabrukušajā ēkā izmantotajos savienojumos esot bijis jāizmanto vai nu cita tipa uzgriežņi, vai savienojumi jāpastiprina, pievienojot vēl vienu tādu pašu DIN 934 uzgriezni, kas konstrukcijas nestspēju paaugstinātu par 30%.
Ņemot vērā, ka vājo uzgriežņu dēļ metāla konstrukcija padevās pie 1370 kiloņūtonu (kN) slodzes, bet pārējā konstrukcija droši varēja turēt 3083,5 kN slodzi, tad 55,5% no pārējā konstrukcijas materiāla bija pilnīgi lieks, jo konstrukcijas nestspēju nekādi neietekmēja, teikts Kaljasa ziņojumā. DIN 934 tipa uzgriežņu izmantošana nozīmēja arī to, ka skrūvju savienojumi padevās daudz ātrāk, jo cieta no uzgriežņa vītnes nomaukšanās, nevis no skrūves izstiepšanās, kā tam būtu jānotiek pie korekta dizaina. Skrūvēm izstiepjoties, rastos arī redzamas pazīmes, ka konstrukcija draud sabrukt, bet, nomaucoties vītnei, tā padevās pēkšņi.
"Maxima" veikala sabrukšanu, kā arī citus līdzīgus gadījumus ir izraisījusi biznesa un politiskās prakses ieiešana inženierijas vidē, uzskata Kaljass. Viņaprāt, situāciju būvinženierijā varētu mainīt, nodibinot institūciju, kur darbotos augsti kvalificēti speciālisti, kas sevi ir pierādījuši pārbaudītu un uzticamu projektu izstrādē. Nedrīkstot pieļaut, ka būvinženierus uzrauga viņu tiešie kolēģi. Šī uzraudzības institūcija lielā mērā sastāvētu no akadēmiskiem darbiniekiem, kas veiktu pārbaudes un atbildētu par projektu kvalitāti. Tāpat arī šī institūcija varētu kalpot par zināšanu centru, kur notiktu dažādi pētījumi un jaunu tehnoloģiju izveide. Līdzīga prakse esot pieņemta Vācijā, bet Kaljass uzskata, ka arī to varot nedaudz uzlabot.
Kā ziņots, Zolitūdes lielveikala jumta iebrukšanu varēja izraisīt tikai īpaši rupjas kļūdas projektēšanā, pie kā vainojamas fundamentālas problēmas izglītības sistēmā, kas sagatavo celtniecības konstrukciju inženierus, iepriekš uzsvēra inženieris Kaljass.
Projektā iesaistītajiem būvinženieriem nav ne jausmas, kā projektēt šādas konstrukcijas, uzskata Kaljass, pēc kura domām, viņiem vajadzēja prasīt palīdzību projekta izstrādē. "Ēkas parasti sabrūk tad, ja to konstrukciju nestspējas aprēķinu kļūda pārsniedz divas reizes," skaidroja Kaljass un pastāstīja, ka vairums ēku, kuru konstrukcijās ir pieļautas kļūdas, var pat ļoti ilgu laiku kalpot bez redzamām problēmām, bet tad pēkšņi un lavīnveidīgi sabrūk, kā tas bija redzams Zolitūdes "Maxima" veikala gadījumā.
Somijas kompānijas galvenais inženieris secinājis, ka projektā nav ņemta vērā divu tonnu papildu noslodze uz kvadrātmetru. Viņš demonstrēja skrūvi no Zolitūdes lielveikala ar norautu uzgriezni, ko viņam esot iedevis kāds no glābējiem. "Kā redzams, skrūve ir savu uzdevumu pildījusi daudz labāk, nekā bija paredzēts, un norauts ir tikai uzgrieznis," norādīja Kaljass.
Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" griestiem, Zolitūdē bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus savainojumus. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, ja rezultātā iestājušās smagas sekas. Patlaban kriminālprocesā norit izmeklēšana.
Gan lielveikalu, gan tai blakus esošo daudzstāvu dzīvojamo māju attīstīja "Homburg" grupas uzņēmums "Homburg Zolitude". Kompleksa pirmā kārta tika pabeigta 2011.gada nogalē, kad tika atklāts iepirkšanās centrs. Ēkas daļa, kurā atradās sagruvušais "Maxima" veikals, patlaban pieder ar "Maxima Latvija" saistītajam SIA "Tineo".
Zolitūdes kompleksa otrās kārtas - 12 stāvu dzīvokļu kompleksa - celtniecība tika sākta 2013.gada maijā. Pēc traģēdijas otrās kārtas būvniecība ir apturēta.
"Re&Re" ir ģenerāluzņēmējs šī projekta būvdarbiem. Projektā iesaistīts arī būvuzraudzības uzņēmums "CMConsulting", arhitektu birojs "Kubs" un būvkonstruktoru birojs "HND grupa".
