Krievijas uzbrukums Ukrainai tik stipri atbalsojies Zviedrijā, ka jau martā pirmoreiz vēsturē bija fiksēts, ka to Zviedrijas iedzīvotāju, kuri atbalsta iestāšanos NATO, ir vairāk nekā to, kas ir pret. Attiecīgi par iestāšanos bija 49%, pret 27%, pārējie nebija pārliecināti. Tagad atbalsts ir vēl vairāk pieaudzis.
Somija nevēlas palikt vienatnē pret Krieviju
“Jāsaka, ka viss ir mainījies. Un ļoti strauji. Iestāšanās NATO, kas vispār nebija politiskajā dienas kārtībā, pēkšņi ir diezgan reāla,” stāsta zviedrs Stefans Ēriksons, kurš ir Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors.
“Skatoties uz to, kas notiek Ukrainā, domāju, ka vairākums cilvēku tagad akceptē šo lēmumu. Protams, vēl nav pieņemts lēmums, bet noskaņojums ir tāds, ka cita ceļa acīmredzot nav.”
Somijā atbalsts līdzdalībai NATO ir vēl krietni lielāks nekā Zviedrijā. Somijai jau ir pieredze, ko nozīmē vienatnē cīnīties pret krieviem, kā tas bija Ziemas karā pret PSRS un kā tas notiek tagad Ukrainā.
Bijušais Somijas premjerministrs Aleksanders Stubs norāda:
"Somi domā, ja Putins var nokaut savas māsas, brāļus un brālēnus Ukrainā, kā viņš to dara tagad, tad nekas viņam neliedz to darīt Somijā. Mēs vienkārši nevēlamies atkal palikt vieni.”
NATO nodrošina aizsardzību
Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks secina: “Ukrainas piemērs ir parādījis: ja tu neesi NATO, tev nav aizsardzības. Iedomājoties hipotētisku konfliktu starp Somiju un Krieviju – tajā brīdī, kad Krievija draudētu ar kodolieroču pielietošanu, ja NATO sniegs palīdzību Somijai, – Somija paliktu viens pret vienu ar Krieviju.
Protams, ka viņiem sniegtu palīdzību, tāpat kā šobrīd sniedz Ukrainai. Bet NATO valstu karavīri un vispār tāds NATO kopīgs lēmums par palīdzības sniegšanu Somijai tādā situācijā nebūtu iespējams.”
“Tāpēc Somija vairs nevar spēlēt tālāk to spēli, ka mēs neesam NATO, bet mēs esam gandrīz iekšā NATO. Tas “gandrīz” neskaitās. Es domāju, tas ir tas lielais secinājums somiem pašiem pēc Ukrainas konflikta sākuma.”
Putins panācis tieši pretējo saviem mērķiem
Pirms Krievija sāka karu Ukrainā, starp Krievijas prezidenta Vladimira Putina ultimatīvi izvirzītajām prasībām Rietumiem bija pārtraukt NATO paplašināšanos un atvilkt NATO vienības no dalībvalstīm, kas uzņemtas aliansē pēc 1997. gada. Tas nozīmētu – izvest NATO spēkus arī no trijām Baltijas valstīm un kopumā no 14 jaunajām dalībvalstīm.
Tagad Putins ir panācis tieši pretējo. NATO nostiprinās un arī paplašināsies, un mums Baltijā tas ir izdevīgi, atzīst eksperts.
“Ja Krievija īstenotu militāru operāciju Baltijas valstīs un, teiksim, pēdējo astoņu gadu laikā ir bijušas diskusijas par to, ka Krievijai būtu vajadzīga Gotlandes sala. Un tas Zviedriju nostādītu ļoti neērtā situācijā. Savukārt, ja Zviedrija ir NATO, tad Gotlandes sala ir NATO teritorija. Tā ir sabiedrotajiem jāaizstāv.
Tā ka kopumā gan Zviedrijas, gan Somijas iestāšanās NATO ļoti stiprinātu mūsu drošību,” secina Rostoks.
Krievijai trūkst resursu jauniem konfliktiem
Kremlis līdz šim reaģējis, sakot – ja Somija un Zviedrija iestāsies NATO, Krievijai būs "jālīdzsvaro situācija" un “jāpadara mūsu rietumu flangs sarežģītāks mūsu drošības nodrošināšanas ziņā".
Tomēr, lai novērstu Krievijas agresiju pret Somiju un Zviedriju, gaidāms, ka NATO drošības garantijas abas valstis saņems vēl pirms oficiāla dalībvalsts statusa iegūšanas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sola: “Pārejas periodā, esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim veidus, kā risināt viņu bažas par laika posmu no iespējamās pieteikuma iesniegšanas līdz galīgajai ratifikācijai.”
Taču, spriežot pēc ekspertu prognozēm, Krievija ir pārāk aizņemta Ukrainā, lai tā patlaban spētu rast spēkus bruņotam konfliktam ar Somiju vai Zviedriju.
