Tomēr turpmāk rindas uz pašvaldības dzīvokļiem varētu dilt vēl lēnāk, jo RD plāno ieviest jaunu palīdzības veidu - piesolot mitekli, pašvaldība cer aizpildīt vakances tās struktūrās.
Jau marta vidū Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, ieviešot jaunu palīdzības veidu – dzīvojamās telpas drīkst piešķirt valsts un pašvaldību speciālistiem, ja tie strādā kādā no attīstāmām nozarēm vai speciālistu vienkārši trūkst.
Drīz vien vasaras sākumā Rīgas mērs Nils Ušakovs („Saskaņa”) izdeva rezolūciju, lai noskaidrotu, kurās struktūrās ir visvairāk vakanču. Secināts, ka visvairāk trūkst likumsargu – Rīgas Pašvaldības policijā ir 74 neaizpildītas kārtībnieku un inspektoru amata vietas.
Policijas pārstāvis Toms Sadovskis to sauc par ievērojamu rādītāju un skaidro, ka brīvas ir vairāk nekā 10% darbavietu un ka jebkādu sociālo garantiju paplašināšana nāktu par labu.
„Neraugoties uz to, vai tā būtu dzīvokļu piešķiršana vai tā būtu izdienas pensiju piešķiršana vai kāda cita veida sociālas garantijas, pilnīgi noteikti tā var veicināt gan darbinieku pieplūdumu, gan noturēt tos darbiniekus, kas pašlaik policijā vēl strādā, taču atrodas uz svārstību robežas, kurā viņi vērtē vai iet prom vai palikt.
Jebkurā gadījumā, ja šāda sistēma tiek vērtēta, tad ir jāizstrādā skaidri kritēriji, lai neviens darbinieks netiktu diskriminēts attiecībā pret citiem darbiniekiem,” norāda Sadovskis.
RD pietrūkst ne tikai kārtības uzturētāju. Piemēram, Pilsētas attīstības departaments nevar atrast teritorijas plānotājus un ielu plānošanas inženierus, bet Labklājības departamentā arvien nepietiek sociālo darbinieku. Tikmēr domei padotajās slimnīcās būtiski trūkstot medicīnas māsu, ķirurgu, vecmāšu un virknes ārstu.
Savukārt Rīgas bāriņtiesā ir gandrīz desmit brīvu bāriņtiesas locekļu amata vietu. Tomēr negribēšanu strādāt bērnu tiesību lietās bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs drīzāk saista ar stingrajām izglītības un citām prasībām, nevis dzīvesvietu trūkumu.
Arī RD Izglītības komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane („Gods kalpot Rīga”) saka – ar dzīvokļiem skolotājus nepiesaistīs.
„Kas attiecas uz pedagogu trūkumu – tās ir pedagogu algas!” viņasprāt, galveno cēloni skolotāju trūkumam skolās min Aldermane. „Ja pedagogs saņemtu cienīgu algu, tad pedagogu trūkums pilsētā nebūtu,” saka Aldermane, neslēpjot, ka šobrīd vēl RD lēš, cik daudz naudas vajadzēs tērēt, lai skolotāji Rīgā saņemtu labāku algu jaunās atalgojuma sistēmas ietvaros.
RD Mājokļu komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko („Gods kalpot Rīgai”) vērtē, ka dzīvokļu rindu jautājums būs jālemj visiem deputātiem, tomēr jau pašlaik esot skaidrs, ka pieprasījums pēc mitekļiem būtu. „Šobrīd ir paredzēti 14 palīdzības veidi, ko mēs varam piedāvāt rīdziniekiem. Ir doma paplašināt šo palīdzības loku un izveidot vēl vienu reģistru. No pašvaldības policistiem, pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem ir pieprasījums, jo Rīga ir ļoti liela pilsēta un pašvaldībā strādā daudz cilvēku. Mēs vēlamies parūpēties par cilvēkiem, kas strādā pašvaldībā,” norāda Stepaņenko.
Uz jautājumu, vai Rīgai maz ir dzīvojamais fonds, ar ko pievilināt speciālistus, Stepaņenko atbild – kolīdz dzīvoklis uzrodas, tas tiek izīrēts rindā esošajiem. Kā uzsver Mājokļu departamentā, pirms jauna palīdzības veida ieviešanas rūpīgi jāizvērtē fakts, ka dzīvokļu rindā jau patlaban gaida četri tūkstoši ģimeņu.
