Panorāma

Piemin pirms 80 gadiem notikušo Audriņu traģēdiju

Panorāma

Panorāma

Solītie 1000 eiro daudziem doktorantiem iet gar degunu

Solītais 1000 eiro grants daudziem doktorantiem iet gar degunu

Ideja laba, bet prasības tik stingras, ka vairums tās nemaz nevar izpildīt. Tā par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri maksāt 1000 eiro lielu ikmēneša atlīdzību doktorantūras studentiem saka paši topošie zinātnieki. Pāreju uz jauno doktorantūras modeli ministrija pieteica kā vienu no valsts prioritātēm jauno zinātnieku sagatavošanā.

Gintu Ievu Bikši Latvijas Televīzija satika Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūtā, kurā viņa pavada laiku sava promocijas darba sagatavošanā. Studēt vēsturi doktorantūrā viņa izlēmusi, jo aizrāvusi bakalaurā aizsāktās tēmas izpēte par Latvijas iesaisti Spānijas pilsoņu karā. Pašlaik viņa strādā arī LU Vēstures un filozofijas fakultātē, palicis tikai promocijas darbs. Lai motivētu tādus topošos zinātniekus kā Bikše, sākta pāreja uz jauno doktorantūras modeli, kas 113 eiro lielās stipendijas vietā sola 1000 eiro lielu valsts grantu mēnesī.

"Šis modelis piedāvās doktorantam pievilcīgāku karjeru, valstij nodrošinās lielāku efektivitāti. Tātad lielāku studentu skaitu, kas aizstāv doktora darbu," prezentēja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Jaunajam konkursam vēlējusies pieteikties arī vēstures pētniece Bikše. Taču, tā kā viņa līdz šim jau saņēmusi atbalstu kādā citā projektā, kura finansēšanas avots nāk no tā paša avota, no kura granti, startēšana konkursā viņai nav ļauta. Esošais projekts beigsies jau maijā, un sievietei būs jādomā, ko darīt tālāk.

"Tur ir tādi diezgan lieli ierobežojumi šobrīd attiecībā uz to, kuri drīkst pieteikties. Un es pieļauju, ka arī kolēģiem, daudziem doktorantiem, kuri ir ļoti spējīgi un tiešām ārkārtīgi mērķtiecīgi, un pēta fantastiskas tēmas, tā problēma ir tāda, ka viņi nevar pieteikties," stāstīja Bikše.

LU pieteikšanos programmā izlēma sludināt trijās kārtās. 3. janvārī izsludināta otrā no tām. Pirmajā pieteikšanās reizē saņemts ap 50 pieteikumu, no kuriem noraidīti gandrīz desmit.

"Nu, visi nevar arī būt doktoranti, saprotiet! Te ir konkurss, un konkursam ir jābūt, un tie noteikumi ir diezgan skarbi tomēr. Tātad ir šajā laikā jāpabeidz zinātniskais darbs, jāuzraksta, un tas nozīmē, ka bez tās atlases to izdarīt nevarēs," sacīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Problēma, ko ministrija vēlējusies risināt, saistīta ar to, ka vairums doktorantu studijas pabeidz laikā, bet līdz darba aizstāvēšanai paiet ilgāks laiks. Atsevišķās programmās kopš iestāšanās līdz darba aizstāvēšanai paiet vidēji pat seši un septiņi gadi. Tas tāpēc, ka doktoranti strādā ar zinātni nesaistītos darbos, lai gūtu pienācīgus ienākumus. Bet, lai pie granta varētu tikt, jāizpildās vairākiem nosacījumiem. Tādiem kā promocijas darba aizstāvēšanai kādā noteiktā laikā, studentam jābūt darba attiecībās ar savu augstskolu un noteikts laiks jāvelta pētnieciskajam vai studiju darbam. Vēsturē, ko studē Bikše, pēc viņas teiktā, nemaz nevar pieņemt tik daudz darbinieku, cik gribētos.

"Ja nav iespējams tikt arī projektos un no bāzes finansējuma arī nepietiek naudas, tad es pieļauju, ka šādi cilvēki arī nepieteiksies. Pat ja viņi to ļoti gribētu. Kāds jau saņem, bet katrā ziņā tas nav risinājums, kas aizlāpa caurumus. Tā ir drīzāk tāda dāvana tiem dažiem, kuri var pieteikties," stāstīja Bikše.

IZM gan norādīja, ka nosacījums par darbu augstskolā ir pamatots.

"Ir nosacījums, ka doktorants strādā kādā no augstskolas projektiem. Tam ir divi iemesli. Tas ir saistīts ar skaitu, kas ir ierobežots. Otrs iemesls – arī pašas universitātes vēlme pēc iespējas ātrāk nodrošināt ataudzi," komentēja IZM pārstāvis Stepanovs.

Ministrijā gan plāno, ka pēc diviem gadiem visiem budžeta vietu studentiem doktoranta atalgojums pienāksies automātiski. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt