Iemesls, kādēļ daudzi pensionāri aizvadītajos gados palikuši bez nodokļu atvieglojumiem, kas ik mēnesi nozīmētu 12 eiro viņu maciņos, skaidrojams ar to, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums par invaliditāti netiek piemērots automātiski. To ņem vērā tikai tad, ja pensijas saņēmējs ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pie saviem datiem ir ieķeksējis attiecīgo lodziņu. Tas nekas, ka šie dati jau ir gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, gan VID rīcībā.
Pēc VK aizrādījuma par nepamatotiem administratīvajiem šķēršļiem un tam sekojošās reakcijas publiskajā telpā atbildīgās iestādes vienojušās kārtību labot.
Finanšu ministrija trešdien, 25. oktobrī, lūdza deputātu atbalstu grozījumiem likumā, kas paredz pensionāriem ar invaliditāti, kuri nestrādā, šos atvieglojumus piemērot automātiski.
Strādājošie pensionāri savukārt tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties, vai atvieglojumus piemērot darba algai vai pensijai un vai vispār piemērot, un tiem gan sava izvēle jāizdara pašiem.
"Šī redakcija ir saskaņota gan ar Labklājības ministriju, gan Valsts ieņēmumu dienestu, lai viņu tehniski varētu realizēt jau no nākamā gada 1. janvāra, un tas ir ļoti būtiski, lai šī redakcija varētu reāli darboties," teica FM tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
Likumam gan nevar piemērot atpakaļejošu spēku, tādēļ tiem pensionāriem, kas atvieglojumu nav saņēmuši līdz šim, VID jāiesniedz deklarācijas un par pēdējiem trim gadiem nodokļu pārmaksa tiks atmaksāta.
Turklāt VID sola pats nosūtīt vēstules šiem cilvēkiem, mudinot viņus izmantot šo iespēju. Diskusijās komisijas sēdē iestādes gan saņēma pārmetumus, ka nav rīkojušās līdz šim.
"Jūs to ar savu rīcību atņēmāt. Varbūt kādam zālēm pietrūka tie 12 eiro, viņš nomira. (..) Jūs sākāt skraidīt tāpēc, ka "Panorāma" parādīja, tāpēc, ka mēs nācām ar pieprasījumu, tāpēc, ka Valsts kontrole kaut ko atrod. Bet jums pašiem, jūs sistēmā redziet, ka ir nepiešķirtas atlaides, bet neviens neko negrib paskaidrot. Es redzēju to sižetu "Panorāmā". Tie ierēdņi, kas bija kadrā, viņi bija bezkaunīgi līdz pašam.. es nezinu, kā viņi iet uz mājām," sacīja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).
"Tad, ja vajadzēs kaut ko varas pārvaldes struktūrām, tad to cilvēku atradīs visur, izvilks no jebkuras pažobeles laukā, atradīs, liks un panāks. Bet, ja cilvēkam kaut ko vajag, tad cilvēkam mūsu sistēmā, kas it kā cenšas būt draudzīga cilvēkam, tā ir nedraudzīga (..). Ierēdņiem, mūsu administratīvajām struktūrām vajadzētu padomāt, ka viņi ir ne tikai sargi no tā kopējā labuma, bet aiz šī kopējā labuma redzēt konkrēto, individuālo cilvēciņu," teica Saeimas deputāte Silvija Šimfa ("No sirds Latvijai").
To, ka valsts pārvaldē saskarsme ar cilvēkiem un viņu interešu ievērošana klibo un labas pārvaldības principi netiek ievēroti, atzina arī Tiesībsarga biroja pārstāve.
"Skumji ir tas, ka ir pagājuši trīs gadi, kopš ir elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas, un ka ir ierēdņu atrunāšanās, ka tāds ir likums un mēs neko nevaram darīt, jo arī pašai ierēdniecībai ir iespēja identificēt šķēršļus un nākt pie likumdevēja ar likuma grozīšanas iniciatīvu. Ja mēs praksē redzam, ka kāda lieta izskatās formāli un ir birokrātiska un rada iedzīvotājiem neērtības, tad pašai valsts pārvaldei ir jāvar šos trūkumus identificēt un novērst,'' atzina Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska.
Sociālo un darba lietu komisijas deputāti piekrita, ka tam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību arī turpmāk. Bet, lai konkrētie likuma grozījumi par pensionāriem ar invaliditāti ātrāk varētu stāties spēkā, solīja savu atbalstu iekļaušanai jau budžeta paketē uz otro lasījumu, lai būtu garantija, ka nākamgad tie tiešām jau varētu stāties spēkā.
