Panorāma

Vācijas aizsardzības ministre ierodas vizītē Latvijā

Panorāma

VARAM noraida Rēzeknes noteikumus par bezmaksas transportu

Zemes un dzīvokļu īpašnieku cīņa nebeidzas

Sola sūdzēt tiesā dzīvokļu īpašniekus, kas nemaksās zemes nomu par laiku no 2008. līdz 2010.gadam

AS "Pilsētas zemes dienests", kam pieder zeme zem daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām, plāno vērsties tiesā pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas nesamaksās visu prasīto zemes nomas maksu par laika posmu no 2008. līdz 2010.gadam. To apstiprina zemes īpašnieku pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke.

Tikmēr Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (''No sirds Latvijai''), kurš savulaik kā Satversmes tiesas tiesnesis pieņēma šiem zemju īpašniekiem labvēlīgu spriedumu, norāda – atsevišķas tā nianses neļauj no iedzīvotājiem prasīt tik lielu summu, kā aprēķinājis "Pilsētas zemes dienests".

1990. gados izstrādāto regulējumu par zemes reformu pilsētās un valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju Saeima papildināja laikā no 2007. līdz 2008. gadam. Pantus, kas paredz, ka nomas maksa par zemi zem daudzdzīvokļu mājām nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības,

papildināja ar ierobežojumu, kas pārejas periodā – no 2008. līdz 2010. gadam – liedz nomas maksu palielināt vairāk nekā par 25% ik gadu.

Šādi likums tika papildināts, lai laikā, kad strauji auga zemes kadastrālā vērtība, pasargātu dzīvokļu īpašniekus no vairākkārtīga zemes nomas maksas pieauguma. Tajā pašā gadā kāda zemes īpašniece no ārvalstīm - Soņa Traube, apstrīdēja šīs izmaiņas Satversmes tiesā (ST). Tiesas lēmums pēc gada bija labvēlīgs zemes īpašniekiem, atceļot abus nomas maksas apjoma ierobežojumus. Tiesa gan – nevis ar atpakaļejošu datumu, bet no tā paša gada pirmā novembra.

"Panorāmā" jau stāstīts, ka tagad zemes īpašnieki vērsušies pie dzīvokļu īpašniekiem par periodu no 2008. līdz 2010. gadam, kad daudziem zemes nomas līgums nemaz nebija noslēgts. Bet parāda summa aprēķināta, neņemot vērā likumā noteiktos ikgadējā pieauguma griestus, lai arī ST tos atcēla tikai no 2009. gada novembra.

"Šie ir aprēķini, kuros iedzīvotājiem ir piedāvāts samaksāt tādu nomas maksu, kāda izriet no ST sprieduma interpretācijas – ar atpakaļejošu datumu – norādot uz to, ka šīs normas neatbilst Satversmei," saka Šlitke.

"Man patiešām ir žēl, ka Kūtra kungs intervijā ir interpretējis šo ST spriedumu, jo ST ir vienmēr norādījusi, ka neviens no tiesnešiem nevienu spriedumu nekomentēs," norāda Šlitke.

Interesanti, ka citā tiesas procesā, kad jau minētā zemes īpašniece nesekmīgi mēģināja piedzīt no valsts kompensāciju par Satversmei neatbilstošā sprieduma nodarīto kaitējumu, Šlitke, kurš tagad pārstāv "Pilsētas zemes dienestu", savā argumentācijā norādīja uz to, ka ST spriedums liedz vērsties pret dzīvokļu īpašniekiem.

"Mēs nevaram jaukt visu kopā vienā lielā maisā. Tas, kur Latvija nodarījusi kaitējumu Izraēlas pilsonim, ir viens. Tas, kur Latvijas Republika nodarījusi kaitējumu Latvijas pilsonim, ir kaut kas pilnīgi cits," klāsta Šlitke.

Viņš norāda, ka vienā tiesā, argumentējot, ka ST spriedums neļauj vērsties pret iedzīvotājiem, nākamajā tiesā ir iespējams argumentēt, ka ST spriedums  ļauj pret viņiem vērsties.

"Bet, protams, jo Traube pretēji ''Pilsētas zemes dienestam'' bija noslēgusi līgumu un saņēmusi naudas summu. Tādējādi spriedums liedz viņai šo summu prasīt papildus klāt. (..) "Pilsētas zemes dienests", mans klients, nav noslēdzis līgumu un ir vērsies ST, nesaņemot nomas maksu par 2008., 2009, 2010. gadu. Tā ir milzīga principiāla atšķirība," norāda Šlitke.

Likums, kas izbeigtu piespiedu nomas attiecības, jau ilgstoši iestrēdzis Saeimā. To sola pabeigt šogad, bet paredzams, ka izpirkuma summas būs nesamērīgi lielas milzīgā zemes kadastrālās vērtības pieauguma dēļ. Bijušais Satversmes tiesas tiesnesis, tagad Saeimas deputāts Kūtris gan iesaka kadastrālo vērtību samazināt apgrūtinājuma dēļ.

"Vai tiešām šādām zemēm, kuras īpašnieks nevar pārdot un dzīvokļa īpašnieki nevar nopirkt, vai viņu kadastrālā vērtība ir saprātīga?" jautā Kūtris.

Tieslietu ministrijā gan šādu ierosinājumu noraida, norādot uz augsto zemes tirgus cenu. Bet ministrija norāda, ka pašreizējā situācijā, kad tiek prasīts atmaksāt 8 un 9 gadus vecu parādu, jāizvērtē, vai Civillikumā noteiktā 10 gadu noilguma termiņa vietā nebūtu jāpiemēro Komerclikumā minētie trīs gadi.

"Tā ir komersanta ierastā komercdarbība, kas varētu norādīt, ka šīm attiecībām ir piemērojami noteikumi, kas attiecas uz tiesisku darījumu, kas komersanta gadījumā tos klasificē kā komercdarījumus. Līdz ar to uz tiem attiecas trīs gadu noilguma termiņš," Tieslietu ministrijas pārstāvis Toms Dreika.

Šlitke šādu interpretāciju kategoriski noraida, uzsverot – tiesu prakse ir viņa pusē.

Tikmēr vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju neviens nevar tā īsti atbildēt, ko viņiem tagad darīt – maksāt zemes īpašnieku aprēķināto summu, maksāt mazāk vai nemaksāt vispār un – ar ko tas viņiem draud. Tieslietu ministrija grasās savu redzējumu tuvākajā laikā publicēt ministrijas mājaslapā, bet atzīst – visticamāk, situāciju tāpat nāksies risināt tiesas ceļā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt