Kopš Latvijas iestāšanās Šengenas zonā pagājuši jau septiņi gadi. Viens no priekšnosacījumiem bija, ka bijušos robežkontroles punktus nevar atstāt sagrūšanai, bet gan tie ir jāsakopj. Tomēr Latvijai ar šī uzdevuma izpildi līdz šim nav veicies. Piemēram, Grenctālē pa „Via Baltica” maģistrāli iebraucošos viesus, joprojām sagaida nezāļu caurvīts asfalts un apdrupušas būdiņas.
Savukārt pārsimts metrus aiz robežas bijušā Lietuvas robežpunkta teritorija ir uzkopta, un tajā iekārtojies motelis, benzīntanks un kafejnīca, kurā pārdod lietuviešu nacionālos ēdienus. Brunavas pagastā, kurā ietilpst Grenctāle, zina stāstīt, ka vietējiem uzņēmējiem bijuši plāni ko līdzīgu veidot arī Latvijas pusē, bet tie izgāzušies.
„Ir arī bijuši vairāki piedāvājumi, ir interesējušies pašvaldībā, bet diemžēl īpašums nav pašvaldības, un attiecīgi šie interesenti ir novirzīti uz Iekšlietu ministriju [..] Nav raduši atsaucīgus cilvēkus, kas būtu šo jautājumu sākuši risināt. Un līdz ar to šis jautājums, kāds viņš ir šajā brīdī, tāds ir,” stāsta Brunavas pagasta pārvaldniece Baiba Marčenkova.
Turklāt Grenctāle nav vienīgā vieta uz Latvijas robežas, kur ir šāda situācija. Gandrīz identisku Latvijas vizītkarti var atrast otrajā punktā, kur „Via Baltica” šķērso valsts robežu, – Ainažos. Arī te Igaunijas pusē jau vairākus gadus strādā ēstuve, motelis un pat kravas auto rezerves daļu veikals. Tikmēr Latvijas puses ēkas turpina ieaugt zālē un atkritumos.
„Uz Igaunijas robežas augšā bija 12 robežpārejas robežkontroles punkti. Un ar Lietuvu un Latviju bija 16 punkti. Starp šīm nodaļām punktiem bija kapitāli būvētās ēkas un bija vienkārši tādas kā atbalsta nodaļas, tā saucamie vagoniņi,” norādīja Latvijas Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka.
Iestājoties Šengenas zonā, vagoniņi pārvietoti uz Austrumu robežu, bet pārējām ēkām vienotu risinājumu tā arī nav izdevies atrast. Daļu pārņēmušas pašvaldības, daļa, kā Ainažu kontrolpunkts, privatizētas, bet citas ēkas nodotas Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Valdība beidzot arī atradusi naudu divu kontrolpunktu – Grenctāles un Rucavas – sakopšanai. Tam varēs tērēt līdz pat 185 000 eiro.
„Tie darbi būs divu veidu. Viens būs Rucavā, kur pilnībā tiks nojaukts robežpunkts, un nauda ir paredzēta arī ceļa iztaisnošanai, visu šo ceļa vidus paaugstinājumu noņemšanai, pašas mājas nojaukšanai, jo pēc Šengenas līguma viena no regulām nosaka, ka robeža ir jāšķērso nesamazinot ātrumu,” skaidroja Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Ieva Rekšņa.
Grenctālē demontāža būšot tikai daļēja, jo pārējām ēkām beidzot esot atradies arī izīrētājs, kas gatavs te veidot uzņēmumu. Tikmēr Ainažu kontrolpunkta labā valsts vairs neko izdarīt nevarot, jo tas nevis izīrēts, bet pārdots kādam uzņēmējam. Solījumus ēkas apkopt viņš nepilda, tomēr neko vairāk kā administratīvo sodu par to piespriest viņam nevar.
