Pēdējo nedēļu laikā sociālos tīklus un interneta vietnes, kurās virtuāli apspriežas jaunie un vēl topošie vecāki, pārņēmis sašutuma vilnis. Pētot sociālos pabalstus pēc bērna piedzimšanas, topošie vecāki atklājuši, ka atbilstoši jaunajām aprēķinu metodēm, kuru piemērošanu likums paredz no nākamā gada 1.janvāra, vismaz daļai jauno vecāku pabalsti, kas paredzēti ienākumu aizvietošanai bērna kopšanas laikā, sanāktu krietni mazāki nekā patlaban.
Bažas saistībā ar jauno aprēķina metožu ietekmi skaidro jaunā māmiņa Signija Šulce: „Konkrētās ģimenēs, kuras pašlaik ir gaidībās, kurām tas varētu būt arī otrais bērniņš vai kur mammai grūtniecība ir ar sarežģījumiem, tad, ja divpadsmit mēnešu periods tiek aizstāts, gadījumos, kad mamma ir slimojusi vai bērna kopšanas atvaļinājums ir ildzis tikai vienu mēnesi, tad šis zaudējums būs mazāks. Bet, ja šis periods ir bijis ilgāks – mamma ir ilgstošāk slimojusi vai iepriekšējā bērna kopšanas periods ir bijis ilgāks, tad zaudējumi ir vidēji 40% no esošā pabalsta. Tie ir lieli zaudējumi.”
Šulce, kas bija ieradusies uz Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdi, stāsta, ka informāciju par aizvadītā gada nogalē pieņemto likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” ietekmi uz jauno vecāku finansiālo situāciju topošie vecāki ieguvuši, tikai sākot pastiprināti interesēties par šo jautājumu.
„Patiesībā jau lielas skaidrības nebija, kamēr viena mamma caur VSAA noskaidroja, ka būs šādas izmaiņas. Izlasot likumu, kuram pašām mammām bija jāurbjas cauri, uzzinājām šo skumjo ziņu, ka gadījumos, kad ir bērni ar mazu – divu vai trīs gadu – starpību, tiks aizstāts šis periods ar vidējo apdrošināšanas iemaksu, principā radot lielas bažas un raizes,” norāda Šulce.
Topošo vecāku sašutumu izraisījušie likuma grozījumi tika pieņemti šā gada budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketes ietvaros. Šajā paketē tie tika iekļauti ar mērķi samazināt iespējas krāpties ar īstermiņa sociālajiem pabalstiem.
Labklājības ministrijas pārstāve Sandra Stabiņa uzsver, ka grozījumu mērķis nekādā gadījumā nebija jauno vecāku finansiālās situācijas pasliktināšana: „Noteikti nebija mērķis pasliktināt situāciju godprātīgām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējām. Bija mērķis samazināt to personu loku, kurām pabalsti ir neadekvāti lieli salīdzinājumā ar tiem ienākumiem, kurus tās zaudē. Ir skatīti visvisādi gadījumi, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ir saņemti arī daži konkrēti piemēri par krāpnieciskiem gadījumiem. Bet tas, protams, nav saistīts tikai ar šiem konkrētajiem pabalstiem.”
Baltijas Starptautiskā Ekonomikas politikas pētījumu centra veiktā pētījuma rezultāti gan apliecinājuši, ka kopš 2005.gada, kad tika ieviestas tā dēvētās māmiņu algas, par daļu gaidībās esošo sieviešu patiešām tiek veiktas lielākas sociālās iemaksas un tas ietekmē pabalstu apmēru. „Pirms pabalsta saņemšanas, periodā, kad cilvēks jau zina, ka viņam pienāksies šis pabalsts, algas pieaug. Visticamāk, tas notiek tādēļ, ka algas tiek legalizētas. Vai tā ir krāpšana? No vienas puses, mums ir brīdis, kad nodokļu ieņēmumi pieaug, bet pēc tam mums budžetā rodas zaudējumi, jo mums ir jāmaksā pabalsti, kuri ir balstīti uz augstākiem ienākumiem,” stāsta centra pētniece Anna Zasova.
Atbilstoši Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā lemtajam, Labklājības ministrijai kopīgi ar jauno vecāku intereses pārstāvošajām organizācijām aptuveni mēneša laikā ir jāsagatavo likumu grozījumi, kas nodrošinātu, ka pēc 2018. gada 1. janvāra situācija ar jaunajiem vecākiem paredzētajiem pabalstiem nepasliktinās.
