Nedēļas laikā gan jaunās ģimenes, gan arī Labklājības ministrija nonākusi uz dialoga takas, lai vienotos par nākamā gada atbalsta pasākumiem. Tomēr līdzās tam domāts arī par citām sabiedrības grupām, kas ir pakļautas nabadzības riskam. Viena no tām ir vecāki, kas vieni audzina bērnus, bet otrs vecāks atsakās rūpēties par savām atvasēm. Plānots, ka Uzturlīdzekļu garantijas fondā papildu būtu iespējams 24 tūkstošiem bērnu palielināt valsts pabalstu par 15 vai pat 30 latiem.
Labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība") uzsver, ka pasākumi ir kompleksi un vēl citi ir jāplāno. „Tas ir sākums. Tāpat ir cilvēki ar invaliditāti, kuriem gadiem nav mainījies pabalsta apmērs 45 lati, ko nākamgad paaugstina par 10 latiem. Ja es teiktu, ka otrajā budžetā pēc krīzes var apmierināt visas vajadzības, jūs man tāpat neticētu,” atzīmē ministre.
Daudzbērnu ģimeņu asociācija iebilst, ka pagaidām nav pietiekami daudz atbalsta lielajām ģimenēm, kurās tomēr nabadzības risks ir augsts. Un uzsver, ka bērnu pabalsts būtu jāmaksā par katru nākamo bērnu aizvien lielāks. „Minimālie iztikas līdzekļi uz vienu iedzīvotāju 200 lati - tā arī ir summa, ar ko rēķināties. Un daudzbērnu ģimenes vispār jāatbrīvo no nodokļiem, lai viss, kas ir nopelnīts, paliek ģimenei,” saka asociācijas vadītājs Leonīds Mucenieks.
Ministrijā gan norāda - daudzbērnu ģimenēs jāpieaug ienākumiem līdz ar lielāku atvieglojumu par apgādājamajiem, kas varētu sasniegt teju 120 latus nākamajā gadā.
Kāds Latvijas Radio klausītājs gan norāda, ka jādomā arī par atbilstošu mājvietu ģimenēm, gan arī par to, ka lielāka ģimene maksā daudz par komunālajiem pakalpojumiem un ēšanu. „Veselīgs vīrietis var dzīvot 20 kvadrātmetros un īrēt istabiņu, bet daudzbērnu ģimenei kā minimums vajag 80 kvadrātmetrus. Tātad tie cilvēki, kas tur dzīvo, jau PVN ir samaksājuši par elektrību, ūdeni un siltumu, kas vajadzīgs gadā septiņus mēnešus. Nemaz nerunājot par to, ka vajag privātmāju,” saka klausītājs.
Kā stāsta ministrijā, plānots gan atbalsts pirmā mājokļa iegādei, gan arī paredzams, ka nekustamā īpašuma nodokļa atlaides būs attiecināmas ne tikai uz ģimenes īpašumā esošām telpām, bet arī īres gadījumos. Portāla „Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa atbalsta jaunos risinājumus, ka ģimenes ienākumi par gadu vecu bērnu pusgada garumā būs pat 220 latu. Viņa gan norāda, ka līdzās nabadzības riskam pakļautajām grupām jādomā arī par ģimenēm pēc tam, kad bērns sāk iet bērnudārzā un skolā.
„Ja pirmklasnieks jāizņem trijos no skolas, es nezinu, kur viņu likt, ko man iesākt ar viņu trīs mēnešus vasaras brīvlaikā. Es nedomāju, ka septiņus gadus vecam bērnam ir jāatrodas mājās no rīta līdz vakaram. Es nevērtēju vienu pabalstu, bet tos kompleksi, un man kā mazu bērnu vecākam nav diez ko viegli,” saka Akmentiņa-Smildziņa.
Viens no Labklājības ministrijas primārajiem uzdevumiem vēl šajā gadā ir valstī noteikt jaunu minimālo nodrošinājuma līmeni. Tas būtu atskaites punkts atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem.
