Jaunākais no valsts piedāvātājiem e-pakalpojumiem vietnē "Latvija.lv" ir iespēja pieteikties pases saņemšanai. Sociālo tīklu redaktorei Mārai, kura internetu lieto ikdienā, Latvijas Televīzija lūdza izmēģināt, cik ātri viņa var atrast, kā to izdarīt.
Aptuveni pusminūte pagāja, kamēr Māra atrada meklēto. Viņa gan atzīst, ka lapa varēja būt pārskatāmāka. Cilvēkiem, kuri nav pieraduši meklēt informāciju tiešsaistē, atrast nebūtu viegli. To apliecina Jānis. Viņš ir šoferis un datoru lieto reti.
Meklēšana paņem gandrīz piecas minūtes, tā noslēdzas nesekmīgi.
Valsts reģionālās attīstības aģentūrā atzīst, ka lapas struktūra ir sarežģīta. Pērnā gada nogalē jau veikts pētījums, kurā atklātas arī tās lietas, kas jāuzlabo. Viena no tādām ir meklētājs, kas jau esot pilnveidots. Aģentūras vadītājs pats e-pakalpojumus lietojot bieži - pārsvarā, lai nosūtītu iesniegumus. Viņš piekrīt pamēģināt atrast arī to pašu, ko Latvijas Televīzija lūdza Mārai un Jānim.
"Skaidrs, ka cilvēkam, kuram dators ir svešs, tas būtu zināms izaicinājums, bet svarīgi ir pamēģināt. Ko es piefiksēju pie tā meklētāja, ar otro piegājienu tas atrada, kad paplašināju meklēšanas parametrus. Lietojot vienkārši "pase", neatrada, bet atrada, izmantojot "pieteikšanās pasei"," stāsta Valsts reģionālās attīstības aģentūra Rinalds Muciņš, kuram pašam izdodas samērā ātri atrast pieteikšanos pasei.
To, ka e-pakalpojumus lieto maz, apliecina statistika - kamēr, piemēram, internetbanku izmanto 75% interneta lietotāju, e-pakalpojumus Latvijā lieto tikai katrs ceturtais jeb 25%.
Sākotnējo "Latvija.lv" versiju izstrādāja uzņēmums "Rix Techonologies", bet aktuālās vietnes izstrādātājs ir "ABC Software". Tur norāda, ka Valsts un pašvaldību sniegto e-pakalpojumu lietošanai nav loģiski piemērot tādus pašus kritērijus, kā ikdienas pakalpojumiem. Svarīgākais esot, ka tie ir pieejami tajā brīdī, kad iedzīvotājam ir vajadzīgi. Turklāt Latvijā gandrīz visi e-pakalpojumi ir pieejami vienuviet. Pie portāla lietojamības uzlabošanas, protams, vajagot strādāt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kas organizē informēšanas kampaņu par e-pakalpojumiem, sola, ka par to tiks domāts.
"Jāizpēta lietotāju vajadzības, kas ir tas, ko cilvēki visvairāk meklē, ko viņi izmantot un ko darīt, lai tas būtu patiešām ērti. Arī šo kampaņu mēs izmantosim, kampaņas laikā būs lietotāju vajadzību analīze, arī portālā, kas tiek meklēts. Tas būs tas, uz ko mēs tagad iesim," skaidroja VARAM Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols.
Saskaņā ar pašreizējiem e-pakalpojumu datiem visbiežāk cilvēki izmanto iespēju deklarēt dzīvesvietu. Otrs biežāk izmantotais pakalpojumus ir pieteikšanās studijām, bet trešajā vietā - iespēja pārbaudīt savus datus iedzīvotāju reģistrā.
