Ekonomikas ministrijas (EM) īstenotā atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei ar valsts galvojumu šogad palīdzējusi tikt pie jaunas dzīvesvietas aptuveni 3000 ģimeņu.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") valdības sēdē pagājušajā nedēļā ziņoja, ka pirmā mājokļa iegādes programmai nākamgad trūkst naudas un EM neesot resursu, ko programmai novirzīt.
Viens naudas avots pirmā mājokļa iegādes atbalsta programmai ir ieņēmumi no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas. Taču ar tiem ir par maz, stāsta "Vienotības" valdes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns:
"Kopējā situācija ir tāda, ka 8,5 miljoni eiro ir nepieciešami šīs programmas īstenošanai. 2,5 miljonus ir iespējams iegūt no termiņuzturēšanās atļauju programmas, tas nozīmē, ka deficīts ir 6 miljoni."
Par naudas piešķiršanu valdība lems otrdien, 4.oktobrī.
Ministru prezidents Kučinskis stāsta, ka vispirms varētu piešķirt daļu no vajadzīgās naudas, bet pārējo varētu atrast vēlāk.
"Šobrīd skatāmies, kādu finansējumu vēl varētu atrast, un šobrīd vismaz runa ir par 2 – 3 miljoniem šogad. Un, protams, meklēsim līdzekļus nākamā gada sākumā, varbūt arī uz otro lasījumu vēl. Bet šobrīd mēs uz Saeimu nākam ar projektu turpināšanu viennozīmīgi," teica premjers.
Par pirmā mājokļa iegādes programmas saglabāšanu iestājas visas koalīcijas partijas, tomēr konkrētus naudas avotos nosaukt vēl neviens nevar.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš gan ir pārliecināts, ka politiķi sarunās naudu atradīs. "Šī programma ir ļoti būtiska, un šai programmai ir jābūt. Es domāju, ka sadarbībā mēs atradīsim šos līdzekļus," teica Bērziņš.
Nākamgad EM paredzējusi atbalstīt 5000 ģimeņu pirmā mājokļa iegādē, taču vēl gadu vēlāk – 6000.
Jau vēstīts, ka 2015.gadā aizsāktā mājokļu galvojumu programma, kurā ģimenēm ar bērniem ir iespējams saņemt galvojumus komercbanku izsniegtiem aizdevumiem mājokļu iegādei vai celtniecībai, iemantojusi lielu popularitāti. Tādēļ valdībai ne reizi vien nācies meklēt papildu resursus, lai šo programmu turpinātu.
