Sadaļas Sadaļas

Šogad uz dzelzceļa sliedēm dzīvību zaudējis 21 cilvēks, tostarp divi bērni

Zem vilciena šogad pakļuvis jau 21 cilvēks, un starp bojā gājušajiem pirmo reizi divu gadu laikā ir arī divi bērni. Seši cilvēki uz sliedēm gājuši bojā šomēnes, tostarp ir aizvadītajā diennaktī Rēzeknē uz dzelzceļa bojā gājis 40 gadus vecs vīrietis. Līdz oktobra beigām dzīvību uz dzelzceļa sliedēm zaudējuši vairāk cilvēku nekā pērn kopumā.

Traģiskās statistikas iemeslus skaidrot grūti, jo katram gadījumam esot savs stāsts. Uz dzelzceļa sliedēm gan joprojām ir krietni mazāk bojā gājušo nekā ceļu satiksmes negadījumos. Pēc Valsts policijas datiem, šogad ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja aptuveni 130 cilvēki. 

Mazāk gūst traumu

Šogad uz dzelzceļa sliedēm gājis bojā 21 cilvēks. Tas ir par diviem vairāk nekā pērn kopumā. "Bet gads vēl nav beidzies. Tā kā, par bojā gājušajiem runājot, jau ir redzams, ka būs pieaugums šogad," teica "Latvijas Dzelzceļa" galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.

Viņš norāda, ka traumas guvuši šogad četri cilvēki. Tas ir daudz mazāk, nekā aizvadītajā gadā. Taču traumas pēc šādiem gadījumiem ir ļoti nopietnas.

"Ja cilvēks saduras ar vilcienu... Kravas vilciens sver līdz 6000 tonnām, tās ir divas nesalīdzināmas lietas.

Tādēļ tur, ja kas trāpās vilcienam apakšā, tad tas tiek sakropļots un amputācijas bieži ir," atzina Zvaners.

Skaidro ar neuzmanību

Taču kliedzošākie gadījumi ir tad, kad bojā iet bērni. Šogad ir bijuši divi tādi gadījumi. Deviņi un vienpadsmit gadi. Abi uz velosipēdiem. Pirms šķērsot dzelzceļa sliedes, nepārliecinājās, ka tuvojas vilciens. Viens gadījums šogad notika Mangaļos, bet otrs Pļaviņās.

"Pļaviņās, piemēram, bija pat tā, ka tur divceļu iecirknī uz pārbrauktuves viens vilciens pabrauca garām. To tas riteņbraucējs bērns palaida garām, un uzreiz metās šķērsot pārbrauktuvi. Bet pretējā virzienā brauca pa pārbrauktuvi cits vilciens..." teica LDz pārstāvis.

Arī pieaugušie iet bojā uz dzelzceļa sliedēm neuzmanības dēļ. Taču ir arī citi iemesli, piemēram, alkohola reibums.

"Iemesli ir grūti noskaidrojami, jo nav jau kam pajautāt pēc tam, pēc tiem letāliem negadījumiem. Manā uztverē tie iemesli ir neuzmanība, bezatbildība, steiga varbūt kādreiz, nomāktība un tajā skaitā arī pašnāvības," sacīja Zvaners.

17% gadījumu pašnāvības

Vidēji pašnāvības ir 17 % no visiem gadījumiem. Šogad ir pat vairāk – pašnāvības no 21 gadījuma bijušas sešas.

"Viņi diemžēl iedomājas un nesaprot, ka vilciens nav vienkārši mehānisms, ka tur iekšā vilcienā ir mašīnists, kas vada vilcienu. Un tā ir diezgan liela trauma mašīnistam," atzina "Pasažieru vilciena” mašīnists Juris Tukišs.

Viņš savā vairāk nekā 30 gadu pieredzē ir saskāries tikai ar gadījumiem, kad cilvēki paši vēlas pakļūt zem vilciena. Pēdējais gadījums bijis šogad.

Tukišs norāda, ka vilciena bremzēšanas ceļš var sasniegt pat kilometru, un mašīnists jūtas vienkārši bezspēcīgs. Pēc šādiem gadījumiem darba devējs arī mašīnistiem nodrošina psiholoģisku rehabilitāciju.

"Daļēji tas palīdz, bet tā ir psiholoģiska trauma tomēr, ko var dziedēt tikai laiks acīmredzot," atzina mašīnists.

Katrā braucienā glābj dzīvību

Taču vienlaikus mašīnisti ik gadu līdz 100 reizēm bremzējot izvairās no incidenta. Tukišs arī stāsta, ka gandrīz katrā braucienā izdodas glābt kādu dzīvību, vienkārši padodot skaņas signālu.

"Bieži vien nepaskatoties, bieži vien notiek gadījumi, kad aiziet viens vilciens, viņam gar asti skrien, nepaskatās, ka uz pretējo pusi iet vilciens. Tāpēc tad, kad mans vilciens tuvojas pretēji braucošā vilciena astei, mēs noteikti padodam signālu.

Bet bieži vien cilvēki nedzird, vai arī nevēlas dzirdēt, vai arī nespēj dzirdēt, tāpēc, ka ausis ir ar kaut ko aizbāztas.

Bieži stāv tuvu perona malai un nepadomā par to, ka var vilciens tomēr ar vēja plūsmu paraut apakšā," atzina Tukišs.

Kopumā pozitīva tendence

Savukārt daudzu gadu garumā negadījumu skaits uz dzelzceļa tomēr samazinās, norāda LDz pārstāvis Zvaners.

"10 gadu griezumā tas skaits samazinās, pie tam ievērojami - divas un vairāk reizes, mums ir mazāk cietušo. Tā ka kopumā tā ir pozitīva tendence. Šogad arī līdz šim tā tendence bija krītoša, bet diemžēl pēdējā nedēļa vai desmit dienu laikā mums ir seši negadījumi," atzina Zvaners.

Izteiktu vietu, kur visbiežāk notiek negadījumi, nav.

Taču, piemēram, visā Rīgas mezglā notiek apmēram puse no negadījumiem, bet viena melnā punkta tur nav.

Tur ir daudz iedzīvotāju un visintensīvākā vilcienu kustība.

"Ķengaragā mums ir ļoti gara norobežojoša sēta, norobežojoša piekļuve sliežu ceļiem. To pašu mēs te esam izdarījuši Rīgā pie Rīgas Centrālās stacijas. Turpinām darīt vēl. Investējam pārējās gājēju pārejās un modernizējam pārbrauktuves. Arī infrastruktūra tiek uzlabota. Jautājums ir, kāpēc cilvēki tik un tā pakļauj sevi riskam, tas ir neatbildami," teica LDz pārstāvis Māris Ozols. 

LDz ir uzsācis arī kampaņu "Dzirdi! Redzi! Dzīvo!". Uzņēmumā uzsver, ka sliežu ceļš ir paredzēts vilcienam. Ja tas ir jāšķērso, tad vajag pārliecināties gan skatoties, gan klausoties, vai netuvojas vilciens. Austiņas un mobilais jānoliek malā. Vecākiem savukārt jāpārrunā ar bērniem drošības noteikumi dzelzceļa sliežu tuvumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt