Latvijas Universitātē pirmajā kursā studiju programmā "Latviešu valodas skolotājs" šogad uzņemti 22 cilvēki. Tas ir mazāk nekā pirms gada, kad pirmajā kursā šajā programmā sāka studēt 33 cilvēki.
"Bijām vairāk, mēs bijām 20. Tagad mēs esam 14 palikuši. Daudzi izlēma vairs neturpināt studijas, jo ir grūti šādā programmā studēt un vēlāk arī strādāt," atzīst Latvijas Universitātes 2. kursa students Justs Adrians Puķe, kurš tagad sācis strādāt skolā un mācīt latviešu valodu. Lai saņemtu diplomu, jāmācās četri gadi, ko daļa kursabiedru vienkārši neiztur.
"Ir daļa studentu, kuri vienkārši saprot, ka šī nav lieta, ko viņi gribētu nākotnē darīt. Ka tas ir vienkārši kaut kas cits," norāda Latvijas Universitātes 2. kursa students Daniels Kevins Berkans.
Justs Adrians Puķe savukārt par savu izvēli nešaubās: "Es esmu skolotājs trešajā paaudzē, mana mamma un vecmamma arī ir bijusi skolotāja. Līdz ar to es redzu sevi kopš bērnības šajā profesijā. Man arī daudzi apkārtējie teica – kāpēc tu ej mācīties tādu profesiju? Tur taču maksā maz. Bet darbs vienmēr būs."
Rīgas Izglītības departamenta mājaslapā šonedēļ bija sešas latviešu valodas skolotāju vakances, bet valstī kopā meklē vairākus desmitus latviešu valodas un literatūras skolotāju, redzams skolu vakanču kartē internetā.
Latviešu valodas skolotāju loma vēl tikai pieaugs līdz ar gaidāmo valodas reformu mazākumtautību skolās.
Daniels Kevins Berkans stāsta: "Es sāku strādāt šī mācību gada sākumā, Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolā. Lai arī varētu likties, ka tā ir poļu skola, tur arī ir diezgan daudz krievu valodas, un, protams, ka man ar to ikdienā ir jāsaskaras. Tāpēc, jā, par to arī ir tāds satraukums skolā, – kā ar to tikt galā nākotnē?"
Pieprasījums ir liels, bet kā ar augstskolu iespējām jaunos speciālistus sagatavot? Izglītības un zinātnes ministrija savā datu bāzē neredzot, cik daudz no visiem pedagoģijas absolventiem ir kļuvuši tieši par latviešu valodas skolotājiem. Bet, sazinoties ar trim universitātēm, kas šos speciālistus sagatavo, LTV noskaidroja, ka šogad vasarā diplomus saņēmuši tikai 9.
Latvijas Universitātes Skolotāju izglītības nodaļas vadītājs Ilvis Ābeļkalns komentē: "Tas droši vien ir tas jautājums par to, kāds ir atalgojums skolā, kāda ir motivācija būt skolotājam? Intereses nevarētu teikt, ka nav, bet ir jāskatās kopumā uz to sistēmu un situāciju valstī. Par attieksmi varbūt. Par cilvēku attieksmi par latviešu valodu kā tādu."
Kamēr jauno speciālistu nav, ministrija piedāvā esošajiem pedagogiem pārkvalificēties par latviešu valodas skolotājiem. Bet interese nav liela.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vadītājas vietniece Baiba Bašķere stāsta: "Arī pagājušajā gadā piedāvājām tieši latviešu valodas skolotājiem grupas. Manuprāt, divas, bet diemžēl nokomplektējās tikai viena grupa. Tātad, arī nav tā vēlme – tapt vai strādāt par latviešu valodas skolotāju. Bet, ja runājam par mazākumtautību skolām un vispār skolotāju gatavību pārejai uz latviešu valodu, tad mums jau vairākus desmitus gadus ir noteikums, ka skolotājam ir nepieciešams C1 līmenis valsts valodas zināšanās."
Jau no nākamā gada 1. septembra tikai latviešu valodā mācīsies arī bērnudārzos, skolās – 1., 4. un 7. klašu skolēni, no 2024. gada arī 2., 5. un 8. klašu audzēkņi, bet 2025. gadā pilnīgi visi. Vidusskolās tikai latviešu valodā mācības notiek jau vairākus gadus.
