Panorāma

Plāno atvieglot noteikumus darbinieku piesaistei no ārzemēm

Panorāma

Latvijas Televīzijai – 63!

Ugunskurs brīvības cīnītāju piemiņai

Šogad ugunskurs brīvības cīnītāju piemiņai pie Kara muzeja degs vairākas dienas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Jau vairākus gadus Lāčplēša dienā pie Latvijas Kara muzeja liesmo ugunskurs brīvības cīnītāju piemiņai. Taču šogad muzeja vadība nolēmusi, ka ugunskurs jāiededz jau vairākas dienas iepriekš.   

 “Agrāk mēs tikai 11.novembrī aizdedzinājām, bet tagad šķiet, ka ugunskuram šeit, pie šīs vēstures mājas, kur ir krāta mūsu neatkarības vēsture, ir svarīgi būt, lai cilvēki apstātos, padomātu – jā, nāk 11.novembris, ar ko viņš mums svarīgs, kas ir šie Lāčplēša svētki,” sacīja Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija.

Redzot, cik šeit šodien daudz dažāda vecuma bērnu, šķiet, ka vismaz šajā pasākumā muzeja vadītājas cerības par bērnu vēstures izpratnes vairošanu piepildās.

Jau pirmdien no paša rīta Latvijas Kara muzeja telpās bērni cītīgi locīja svētku lentītes. Turpat līdzās procesā piedalās arī Latvijā izvietoto NATO spēku karavīri.

“Esam šeit, lai godinātu Latvijas cilvēkus un viņu neatkarības cīņas 1919.gadā. Esam pastaigājuši apkārt un uzzinājuši vairāk par jūsu vēsturi – kas un kā tieši noticis. Un ir patīkami būt daļai no šī pasākuma,” atzina  Kanādas bruņoto spēku kaprālis Maikls Steiplfords

Daļa no salocītajiem karodziņiem tiek izdalīta pasākuma un muzeja apmeklētājiem, daļa nonāk uz sabiedroto karaspēka pārstāvju formastērpiem, bet vairāki tūkstoši ar Latvijas Samariešu apvienības palīdzību nonāks pie vientuļajiem senioriem.

“Senioram, kuram ilgstoši ir nācies būt vienam un pavadīt varbūt svētkus ne visai kuplā skaitā varbūt sirdi sildīs gan dāvaniņa, gan tās domas, ko bērni ir ielikuši, lokot svētku karogus,” pauda Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš.

Pakāpeniski mainās arī cilvēku valsts svētku svinēšanas paradumi.

2010.gadā 18.novembri Latvijas dzimšanas dienu vispār nesvinēja 30% visu tautību Latvijas iedzīvotāju. 2017.gada nesvinētāju ir par trim procentiem mazāk.

Ja paraugās tikai uz latviešiem, valsts proklamēšanas dienu pavisam ignorē ap piektdaļa cilvēku. Tikmēr kopš 10.gada krietni pieaudzis – līdz 28%  – to skaits, kuri svin ar lielāku vērienu - gan mājās, gan publiskos pasākumos.

Vai nu šeit, muzejā, iegūts vai kādā citā pasākumā sagādāts, paša sagriezts un salocīts vai varbūt vienkārši veikalā nopirkts – bet šis ir tas mirklis, kad ikviens var sev pie krūtīm piespraust sarkanbaltsarkano karodziņu par godu novembrim – mēnesim, kurā Latvijai ir vairāki nozīmīgi datumi, ko svinēt.    

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti