Obligāto centralizēto eksāmenu lokā ietilpst valsts pārbaudījums latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Skolēnam ir iespēja izvēlēties kādu no četrām piedāvātajām svešvalodām - angļu, krievu, vācu vai franču valodu.
Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%). Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.
Šogad skolēni zemākos rezultātus tāpat kā iepriekšējos gados uzrādīja matemātikā, vidēji valstī sasniedzot 34,9%, kas ir par 1,3 procentpunktu mazāk nekā pirms gada.
“Matemātikas centralizētā eksāmena rezultāti ir atkal sliktāki nekā pagājušajā gadā. Ja mēs skatāmies dažu gadu griezumā, mēs esam pazaudējuši jau gandrīz 10 procentpunktus no tā, kas mums bija. Mēs ejam uz leju. Apmēram puse mūsu skolēnu faktiski ir nesekmīgi,” komentē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").
Jāpiebilst, ka, lai arī skolā atzīmes divi un trīs tiek uzskatītas par nesekmīgām, centralizētajos eksāmenos 30, 20 un pat 10% ieguvēji neskaitās izkrituši. Eksāmenu nav nokārtojuši vien tie skolēni, kuriem izdevies atrast atbildes uz mazāk nekā 5% jautājumu, un šogad matemātikā tādi bijuši 219, bet latviešu valodā – 22.
Latviešu valodā Latvijas skolēni vidēji uzrādījuši 50,9% augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāks, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu. Arī angļu valodas eksāmenā šogad vidējais rezultāts krities par 1,3 procentpunktiem, sasniedzot 59,7%. Vidējais rezultāts samazinājies arī vācu valodas eksāmenā, kuram krītot par 4,3 procentpunktiem, šogad uzrādīts 60,9% rezultāts.
Citos svešvalodu eksāmenos - krievu valodā un franču valodā - skolēniem izdevies savas sekmes uzlabot. Krievu valodas eksāmenā valstī vidēji sasniegti 68,6%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet franču valodas eksāmena rezultāts, kāpjot par 2,7 procentpunktiem, sasniedza 73,3%. Jānorāda, ka franču valodas eksāmenu visā valstī kārtoja tikai 33 skolēni.
Šogad nedaudz, tomēr turpināja kristies arī vidējais rezultāts vēsturē. Noslīdot par 0,4 procentpunktiem, skolēnu vidējais sniegums vēstures eksāmenā bija 41,5%.
Nelielo rezultātu samazinājumu centralizētajos eksāmenos nevar gan saistīt ar skolēnu zināšanu kritumu, uzskata izglītības satura centrs. Parāk skaļi teikts, ka rezultāti ir ļoti pasliktinājušies - tie patiesībā ir ļoti līdzīgi pagājušā gada rezultātiem.
Pretēja situācija vērojama fizikā, ķīmijā un bioloģijā, kur vidējais rezultāts nedaudz, bet tomēr kāpis. Skolēni bioloģijas eksāmenā vidēji uzrādīja 63,7% augstu rezultātu (+0,4 procentpunkti), fizikā - 49,9% (+0,3 procentpunkti), bet ķīmijā - 63,1% (+1,6 procentpunkti).
VISC izsniedza 18 278 centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību.
Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 13 300 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 12 000 skolēnu, krievu valodu - aptuveni 2300 skolēnu, vācu valodu - 86 skolēni, bet franču valodu - 33 skolēni.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka "mēs sēžam uz kūstoša ledus gabala", eksāmenu rezultāti iet uz leju, jo pašreizējā izglītības sistēma nav efektīva.
“Mums ir mazas, neefektīvas, nemūsdienīgas skolas, kas nenodrošina kvalitatīvu izglītību, bet nodrošina skolotajiem zemas algas,” sacīja ministrs, norādot, ka ir pēdējais laiks rīkoties.
Skolu tīkla reformas oponentus, kuri iesaka vēl kaut ko pētīt un vērtēt, viņš salīdzināja ar cilvēkiem, kas “sēž uz kūstošā ledus gabala un pasūta pētījumu, vai viņam jākāpj nost vai ne”.
Ministrs uzsvēra, ka jābūt skaidram mehānismam, kā valsts var realizēt savu politiku, ceļot izglītības kvalitāti. Piemēram, Valsts ģimnāzijām jābūt ļoti spēcīgām, uzsvēra Šadurskis. Svarīgi ir arī palielināt pedagogu algas. Šadurskis norādīja, ka reforma nav strupceļā un process turpinās. Racionalizējot naudas plūsmas un modernizējot skolu sistēmu, būtu iespējams palielināt finansējumu pedagogu atalgojumam, bet šobrīd lielākā problēma ir naudas nelietderīga izmantošana, pauda ministrs.
Tikmēr Valsts izglītības un satura centrā vērtē, ka rādītāju kritums ir maznozīmīgs.
