Aktuāli

Artjoms Konohovs par televīzijas kanālu krievu valodā "Patiesais laiks"

Aktuāli

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs par "Lattelecom" un LMT nākotni

Profesionālajā izglītībā arvien populārākas kļūst tehniskās programmas

Šogad profesionālajai izglītībai cer piesaistīt 9000 jauniešus

Vēl līdz nākamajai otrdienai norisinās uzņemšana profesionālajās vidusskolās, arodskolās un tehnikumos. Pagaidām pieteikumu skaitu atbildīgā ministrija vēl tikai apkopo, bet tā cer, ka izdosies izpildīt uzņemšanas plānu, kas paredz profesionālajai izglītībai septembrī piesaistīt ap 9000 jauniešu. Līdzīgi kā augstskolās, tā arī profesionālajās izglītības iestādēs ir programmas, kurās veidojas konkurence uz stipendijām, un tāpat ir arī tādas programmas, kuras nokomplektēt ir grūti. Tajās uzņemšanu varētu pagarināt vēl līdz pat septembra beigām.

Profesionālajās izglītības iestādēs mācās nepilni 29 000 jauniešu. Lai gan iepriekšējā septembrī uzņemto audzēkņu skaits nedaudz pieauga, vērojams, ka kopumā studentu skaitam tehnikumos ir tendence sarukt. Vēl pirms nepilniem 10 gadiem tehnikumos mācījās nepilni 40 000 jauniešu. Tā gan nav unikāla tendence, jo skolēnu un studentu skaits sarūk Latvijā kopumā, un, raugoties procentuāli, ik gadu pieaug to jauniešu īpatsvars, kas izvēlas profesionālo, nevis vispārējo vidējo izglītību. Piemēram, Jelgavā ir trīs profesionālās izglītības iestādes. Tehnikums, Amatniecības vidusskola un Amatu vidusskola.  Šis esot pirmais gads, kad uzņemšanā neesot konkursa, saka Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere.

''Pašā sākumā nāk ar vecākiem tie, kas ir pabeiguši 9.klasi, apskatīties, izvēlēties, aprunāties ar skolotājiem, ir uzņemšanas komisija. Bet tagad mēs pieņemam tieši tāpat kā jebkurā citā skolā. Visu vasaru. Es domāju, ka mēs būsim atvērti arī septembra mēnesī, oktobra mēnesī.

Faktiski tik mazs pieplūdums uz profesionālo izglītību ir šogad pirmo reizi, jo vienkārši cilvēku nav. Tā, lai teiktu, ka nāks jaunieši un būs konkurss, tā nevienā Latvijas profesionālajā vidusskolā, es domāju, nebūs vairs,'' secina Bišere.

Pērn Amatu vidusskolā mācījušies 580 audzēkņi. Direktore aprēķinājusi, ka septembrī skolēnu skaits kopumā varētu būt par 100 audzēkņiem mazāks. Izglītības un zinātnes ministrija apkopojusi, ka šogad pieprasītākās ir programmas ar specializāciju autotransportā, datorsistēmās, loģistikā un citās tehniskajās nozarēs. Tomēr grūtāk komplektēt tādas programmas kā pārtikas ražošanas tehnoloģija, dārzu un parku kopšana, koku izstrādājumu izgatavošana un citas izteiktas amatnieku jomas.

Mazāk populāras, kur es aicinātu tiešām jaunos cilvēkus paskatīties un painteresēties vairāk, ir lauksaimniecība, lopkopība, un tehnikumi Kandavā, Priekuļos, Barkavas struktūrvienība,'' iesaka ministrijas pārstāve Inta Šusta.

Ministrija cer, ka šogad izdosies uzņemt ap 9000 jauniešu, un par to, vai tas izdosies, varēs spriest pēc 15.augusta, kas ir pēdējā uzņemšanas diena valstī kopumā. Neesot gan izslēgts, ka programmās, par kurām bijusi ļoti maza interese, sludinās papildu uzņemšanu līdz pat septembra beigām.

Kopš 2009.gad šo skolu infrastruktūras modernizācijā ieguldīti vairāk nekā 180 miljoni Eiropas naudas.

Aptaujas rāda, ka jauniešus vilina modernā mācību vide un iespējas sākt pelnīt vēl mācību laikā. Arī valsts stipendiju apmērs palielināts līdz 150 eiro skolēniem teicamniekiem.

''Ir daudz kas darīts, uzlabojot gan mācību vidi, gan dienesta viesnīcas, gan arī programmas veidojot tādas, kurās mācoties, audzēkņi var ļoti ātri iekļauties darba vidē. Un mums pat ir profesionālās izglītības ieguves veids - darba vidē balstītās mācības. Kā jau es teicu, infrastruktūra ir uzlabota, tās ir mācību telpas, un dienesta viesnīcas, kas arī ir ļoti būtiski, jo audzēkņi arī skatās, kādās dienesta viesnīcās, kādās istabiņās viņi dzīvos,''  klāsta Šusta.

Darba vidē balstītās mācības nozīmē, ka skolēnam – praktikantam par darbu piemaksā uzņēmums. Izglītības un zinātnes ministrija gan kritizē tehnikumus un darba devējus par neprasmi reklamēt savu nozari, kā to dara augstskolas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Ruta Porniece šī gada populārāko programmu topu vērtē kā labu. Darba devēji esot apmierināti ar profesionālo skolu absolventiem, viņi savu arodu prot un tiek nodarbināti jau skolas pēdējos kursos. Interese varētu būt lielāka īpaši par tehniskajām un eksaktajām programmām.

Nozarēm resursi arī ir ierobežoti, jo viens uzņēmums var izbraukāt pāris skolas, bet nevar visiem karjeras pedagogiem izstāstīt, lai pēc tam tā informācija nonāktu uz visām skolām.

''Tas, ko nozares dara, tiešām redz, ka jābūt ciešākai sadarbībai jau ar ministriju. Ir vairākas nozares, kā elektronika, ķīmija, kokapstrāde, kur absolventiem ir labas algas, bet jaunieši nav pārliecināti par izvēli un neizvēlas vienmēr tādas programmas, kas varbūt ir sarežģītākas, kur ir specifiskas ķīmijas prasības, kur ir matemātika un fizika,'' saka Porniece.

Politikas veidotāji vēlētos, lai jau 2020.gadā puse no Latvijas skolēniem mācītos tieši arodskolās.

Tomēr par šo ārēji moderno skolu vidusskolas izglītības posma kvalitāti var diskutēt. Šī gada centralizēto eksāmenu rezultāti nav iepriecinoši. Profesionālo vidusskolu absolventu sniegums pielīdzināms vakarskolām. Vienīgi matemātikas eksāmena rezultāti profesionālajās vidusskolās ir nedaudz labāki nekā eksāmenu rezultāti vakarskolās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti