Ikgadējais valsts autoceļu novērtējums liecina, ka gandrīz puse no autoceļiem un divas trešdaļās tiltu ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Tomēr ne vienmēr vainojams tikai gadiem neveiktais ceļu remonts - nereti kvalitāte klibo arī jau rekonstruētos ceļu posmos.
„Tie procenti ir ļoti maz, jo uzraudzība tiek veikta arī būvniecības procesā, un tie gadījumi netiek uzskaitīti. Ja tiek konstatēts, ka apakšējā kārta nav atbilstoša, būvniekam liek šo darbu pārstrādāt, tad vēlreiz pārbauda, un, ja viņa ir atbilstoša, ļauj likt tālākās kārtas, bet, kas attiecas uz tādiem ekspluatācijā nodotiem ceļiem, tur ir daži gadījumi, aptuveni septiņi,” skaidro satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”).
Trešdien jau otro reizi būvnieki un pasūtītāji pulcējās uz konferenci par ceļu kvalitāti. Un neesot jau nemaz tā, ka viss palicis tikai sarunu līmenī, saka VAS ''Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange:
„Esam palielinājuši gan projektētāju, gan būvuzraudzības atbildību līdz 100% no līguma cenas. Tāpat esam strādājuši pie normatīvajiem dokumentiem, kas nosaka ceļu būvniecības kvalitāti.”
Paveikto darbu sarakstā tiek ieskaitīta arī garantijas laika palielināšana no diviem līdz pieciem gadiem un kompetences centra izveide, kas veic gan projekta ekspertīzi, gan būvuzraudzību. Un, lai gan vēl pavisam nesen Latvijas Ceļu būvētāju biedrība sita trauksmes zvanus, pašlaik attieksme esot mainījusies, atzīst biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
„Sākam sadzirdēt no pasūtītājiem, ka arī viņi sāk domāt, piemēram, par ceļa segas dziļo skenēšanu pirms projektēšanas, un konkrētus ministra uzdevumus, ka ir jāiegādājas tādi radari, kas spēj fotografēt un svērt smagās mašīnas gaitā.”
Turpmāk ceļu būvniecībā plānots vēl lielāku uzmanību pievērst projektēšanai.
Šogad valsts autoceļu remontam atvēlēti 250 miljoni eiro. Otrdien valdībā apstiprināts arī 2,7 miljonus liels papildu finansējums, kas tiks novirzīts vietējo ceļu remontdarbiem.
