Kopš oktobra vidus Latvijas dabā norit lašveidīgo zivju nārsts, kad pieaugušās zivis atgriežas upēs, lai nērstu ikrus un vairotu sugas populāciju. Visi lašveidīgie – laši, taimiņi, sīgas un citi – ir aizsargājamas sugas un tās šajā laikā ir aizliegts zvejot. Taču Valsts vides dienests oktobrī konstatējis astoņus maluzvejniecības gadījumus un par pārkāpumiem sākti administratīvie procesi, izņemti 60 tīkli, kā arī atsevišķi vēžu murdi un nēģu ķeramie tīkli, stāsta dienesta Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.
“Novembrī šī pastiprinātā kontrole turpinās. Novembra pirmajā nedēļā jau izņemti 16 tīkli, kā arī nēģu un vēžu murdi, kā arī ir aizdomas par vienu kriminālpārkāpumu, kur lieta nodota Valsts policijai. Kopumā pērn tika izņemti 2083 nelikumīgie zvejas rīki, tad šogad tikai deviņos mēnešos izņemts par 100 rīkiem vairāk, nekā visa pagājušā gada laikā. Maluzveinieki ir aktīvāki nekā pērn,” norāda Šmite.
Maluzvejniecības gadījumi visvairāk konstatēti Kurzemes upēs, taču novembrī ūdens līmenis cēlies arī Vidzemes upēs, kurām patlaban dienesti pievērš īpašu uzmanību.
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors Mārtiņš Blaus stāsta, ka arī pārvaldē līdz šim konstatēti 8 pārkāpumi un izņemti zvejas rīki: “Gan mēs, gan VVD pastiprināti strādājam nakts laikā un līdz ar to dienas laikā tā uzmanība daļēji paliek uz sabiedrību, kura dodas dabā. Un ņemot vērā, ka šonedēļ parādījās sociālajos tīklos video, kurā redzams cilvēks ar žebērkli, kas nodur lašveidīgo zivju sugu un izmet to krastā. Tad es domāju, ka jebkuram sabiedrības loceklim nebūtu šaubas, ka tas ir kas nelikumīgs. Tādēļ DAP aicina iedzīvotājus doties dabā pastaigās gar upītēm un manot kaut ko aizdomīgu ziņot.”
Lašveidīgo zivju nārsts ilgs līdz gadumijai. Ja šajā laikā upēs tiek novērotas kādas maluzvejnieku darbības, Dabas aizsardzības pārvalde aicina ziņot, zvanot pa tālruni 67509545.
