Tikmēr par kukuļņemšanu šogad aizturēti trīs policisti. Savukārt 2020. gadā tika aizturēti 32 kukuļdevēji un 14 policisti par kukuļņemšanu.
Gan kukuļa došana, gan tā pieņemšana visbiežāk novērota tieši Ceļu policijas darbības jomā, atzina Zellis.
Vienlaikus VP priekšnieks Armands Ruks Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” norādīja, ka visbiežāk kukuļus policistiem piedāvā dzērājšoferi un ātruma pārkāpēji. Līdz šā gada 1.septembrim kukuli mēģinājuši iedot 10 dzērājšoferi, kā arī 7 autovadītāji, kuri braukuši ātrāk par atļauto ātrumu.
Ruks arī sacīja, ka pēdējo 5 gadu dati rāda, ka kopumā situācija uzlabojas.
VP secinājusi, ka kopumā kukuļdošanas apjoms uz ceļiem krītas – ja 2015. gadā reģistrēti 180 kukuļdošanas gadījumi, tad 2020. gadā – 32, taču attiecīgi palielinājies katra atsevišķa kukuļa apjoms.
Tomēr lielai daļai sabiedrības joprojām nav izpratnes, ka kukuļa došanas mēģinājums ir krimināli sodāms pārkāpums, atzina Zellis. Viņš norādīja, ka lielākais sods ir neizdzēšams ieraksts katra cilvēka vēsturē. Abi policisti atgādināja, ka kukuļošana ir smags noziedzīgs nodarījums, kas ir krimināli sodāms.
Tikmēr VP priekšnieks sacīja: “Jāsaprot, ka policists nevar būt pērkams. Vienkārši tā subkultūra ir jāaizmirst.”
Policistiem dotā kukuļa apmēri
Pēc VP apkopotās informācijas, 2015. gadā piedāvāto kukuļu apmērs policistiem dažādās struktūrvienībās kopā bijuši 20 720,29 eiro, kur mazākā kukuļa summa bijusi 5 eiro, savukārt lielākā – 5000 eiro.
2020. gadā policistiem piedāvāti kukuļi par kopējo summu 15 909 eiro, no kuriem mazākā piedāvātā naudas summa bijusi 20 eiro, lielākā – 5000 eiro. Ruks atzīmēja, ka šogad pieaudzis arī dotā kukuļa apmērs – 2021.gadā līdz 1. septembrim policijas darbiniekiem kopumā piedāvāti jau 10 845 eiro.
Iedzīvotāju attieksme pret korupciju
86% aptaujāto atzinuši, ka nekad nav nonākuši situācijā, kad pēc viņu izdarīta pārkāpuma policijas pārstāvis to piedāvā noklusēt apmaiņā pret kukuli, 6% respondentu kukuli esot piedāvājuši paši, savukārt 21% iedzīvotāju ir dzirdējuši par kukuļdošanas gadījumiem radinieku, draugu un paziņu lokā, liecina VP veiktā aptauja. lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret korupciju. Respondenti tika lūgti atbildēt par policiju kopumā, nenodalot struktūrvienības.
Reģionālā griezumā korupcija visbiežāk novērojama Pierīgā – gan piedāvājot kukuli policistam (10%), gan policista izteikta gatavība kukuli saņemt (12%).
Puse respondentu (51%) kukuļa došanu policijas pārstāvim novērtējuši kā smagu pārkāpumu, kas attiecīgi sodāms, 39% iedzīvotāju uzskata, ka tas būtu samērīgi sodāms pasākums, piemēram, piespriežot sodu dotā kukuļa apmērā, savukārt 10% šķiet, ka tas ir sīks pārkāpums. Lielākoties respondenti kukuli nedod morālu apsvērumu dēļ – 78% kukuļdošana nav pieņemama rīcība, 12% kukuļus nedod, jo baidās no soda, savukārt atlikušie 10% - jo nezina, kā to pareizi izdarīt.
Vienlaikus lielākā sabiedrības daļa nav informēta par reālajiem sodiem, kas pienākas par kukuļdošanu. 28% respondentu ir pārliecināti, ka par šādu pārkāpumu pienākas naudas sods dotā kukuļa apjomā, 38% uzskata, ka naudas sods var sasniegt pat 120 minimālās mēnešalgas, 24% respondentu domā, ka kukuļa devējam pienākas cietumsods līdz 5 gadiem, savukārt 16% respondentu tic, ka kukuļa došanas gadījumā tiktu cauri ar brīdinājumu. Krimināllikumā par kukuļdošanu paredzētie sodi ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods vai brīvības atņemšana no 5 līdz 10 gadiem, par katru individuālo gadījumu spriež tiesa.
VP rīkotā kampaņa pret kukuļdošanu:
