Ceļu uzturētāji aprēķinājuši, ka kopumā, nozagto zīmju atjaunošanai, auto avārijās salauztu zīmju un cilvēki apzīmētu un izdemolētu zīmju labošanai no Latvijas budžeta nācies lieki tērēt 25 tūkstošus eiro.
Ceļa zīmju zagšana var novest arī pie traģiskām sekām, īpaši, ja kāds garnadzis aizstiepj prom zīmes „Galvenais ceļš” vai „Dodiet ceļu”.
“Latvijas Valsts ceļi” uzturēšanas kontroles daļas vadītājs Jānis Kastanovskis atgādina - ja šādas zīmes ir nozagtas, ir citi krustojuma šķērsošanas noteikumi, kas var gala rezultātā novest pie ļoti smagiem ceļu satiksmes negadījumiem ar bojāgājušajiem. „Var gadīties, ka vainīgo tomēr atrod, un tad nāksies atbildēt par netīšu slepkavību,” brīdina Kastanovskis.
Ceļu uzturētājiem regulāri nākas tīrīt apzīmētas zīmes, citi atkal ir izdomājuši, ka tie ir objekti uz kuriem ir jāšauj, bet vēl citi domā, ka ceļa zīmju īstā vieta ir kokos.
Kāds autovadītājs stāstīja, ka ir redzējis ceļa zīmes garāžas – visas durvis ir izdekorētas ar tām. Bet izrādās, ka mēs dzīvojam valstī ar ļoti radošiem cilvēkiem - nozagtās ceļa zīmes, visticamāk, vairumā gadījumu tiek izmantotas kā būvmateriāli.
„Latvijas Valsts ceļi” skaidro, ka zagļus parasti interesē nevis pašas ceļa zīmes, bet gan stabi, pie kuriem ceļa zīmes ir piestiprinātas.
Vienas ceļa zīmes atjaunošana, kopā ar visu stabu izmaksā vismaz 100 eiro. Izmantot citu materiālu stabu izgatavošanai ir sarežģīti. Piemēram, koka stabi ne vien ātrāk nolietojas, bet var būt pat bīstami autovadītājiem.
„Iebraucot koka stabā, tas lūst un veidojas asas šķilas, un uz šīm šķilām var uzdurties. Tas nav tik droši kā metāla stabs, kurš tikai salieksies,” skaidroja Jānis Kastanovskis.
„Latvijas Valsts ceļi” atzīst, ka nereti ceļa zīmju bojāšana vai nozagšana arī liecina, ko autovadītāji domā par ceļu satiksmes noteikumiem. Esot gadījumi, kad kravas automašīnu šoferi norauj ceļazīmes ar svara ierobežojumiem, lai nebūtu jāizmanto apkārtceļi.
