"Katru gadu, sākoties aukstam laikam, palielinās arī to ugunsgrēku skaits, kas ir saistīts ar apkures iekārtu lietošanu. Tie ir gan netīrīti dūmvadi, gan bojātas un nepareizi ekspluatētas apkures ierīces. Ja mēs skatāmies no statistikas viedokļa, tad katru gadu šādos ugunsgrēkos cieš un iet arī bojā cilvēki. Kā piemēram pagājušajā gadā gāja bojā 14 cilvēki, savukārt šogad līdz oktobra sākumam tie ir jau 10 bojāgājuši cilvēki," norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Palkavniece.
Pagājušogad vairāk nekā 500 ugunsgrēku izcēlušies netīrītu skursteņu dēļ. Pērn nopostītas 80 mājas, bet šogad jau 60.
Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka līdz apkures sezonas sākumam, kas oficiāli ir 1.novembris, ir jāiztīra mājas skursteņi.
"Sodrēji ir tie, kas aizdegas; ja ir bijusi sodrēju degšana, tad skurstenī ir ļoti augsta temperatūra plus spiediens. Skursteni plēš, un līdz ar to parādās mikroplaisas," stāsta skursteņslauķis Māris Bambis.
"Ja tā plaisa rodas ļoti tuvu koka konstrukcijām, tad var rasties ugunsnelaime," viņš norāda.
Bet kurš ir atbildīgs par to, lai skursteņi būtu iztīrīti daudzdzīvokļu mājās?
"Pienākums parasti daudzdzīvokļu mājā, kur ir krāsns apkure, ir šo visu organizēt pārvaldniekam. Tātad dzīvokļu īpašnieki veic iemaksas mājas uzkrājumu fondā, no tā tiek organizēta virkne darbu, tai skaitā šī - katru rudeni pirms apkures sezonas, skursteņu tīrīšana," stāsta Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Plītis un krāsnis gan ir jāiztīra pašiem dzīvokļu īpašniekiem, un, kaut arī vienā dzīvoklī, piemēram, ir gāzes apkure un krāsns netiek izmantota vai ir demontēta, jāatceras, ka māja ir kopīpašums, tādēļ par skursteņu tīrīšanu ir jāmaksā visiem, ja nav atrunāti citi apsaimniekošanas noteikumi. Skursteņslauķu brālībā atzīst, ka pēdējos gados situācija uzlabojusies, taču joprojām puse skursteņu nav kārtībā.
"Ir kritiski skursteņi, kas ikdienā var apdraudēt arī garāmgājējus, garāmbraucošās mašīnas, sabiedriskā transporta pieturas ir ļoti bīstamas, jo tie ķieģeļi brūk diemžēl," stāsta skursteņslauķis Māris Bambis.
"Varbūt arī pārvaldnieks ir paskatījies uz tiem skursteņiem, viņus apsekojis un konstatējis, ka viņi īstenībā sen jau ir ugunsbīstami: viņi varbūt ir ar plaisām, ka pat ir bīstami apkārtējiem - var atdalīties kāds ķieģelis, un teicis vērst uzmanību īpašniekiem, ka tur būtu jāpārmūrē, bet īpašnieki, apskatot tāmi, ir nolēmuši, ka nē, pagaidām nē, mēs saprotam, bet naudiņas tādas nav. Nu, tajā brīdī pārvaldnieku nebūtu korekti vainot," uzskata Ģirts Beikmanis.
Skursteņa tīrīšanu var veikt arī pats mājas īpašnieks, piemēram, ar eglīti. Vai tas ir pareizi?
"Var ar eglīti, iesienot svaru, tātad dūmvada iekšējās sieniņas no sodrējiem tiek attīrītas. Skurstenim tas ir normāls veids, bet vajag padomāt par pašām apkures ierīcēm - telpās mums ir krāsnis, kurām arī ir vajadzīga tīrīšana. Ja mums ir jāuzsilda tā sodrēju kārta, kas ir krāsnī iekšā radusies, tad mēs patērējam dubultā vairāk malkas, līdz ar to tikai pēc tam sāk iesilt pati krāsns," atklāj Bambis.
Vēl ir dzirdēts, ka krāsnī vajag iemest kartupeļu mizas, taču izrādās, ka tas pašu dūmeni nemaz neiztīra.
"Skurstenī veidojas darvai līdzīgs produkts, tāds uzsviedrējums - kreazota kārta, ko nav iespējams ar šādu eglīti vai birsti mehāniski notīrīt," saka Bambis.
Ir ticējums - ja pieskarsies skursteņslauķa pogai, tas tev nesīs laimi, bet ar to vien nepietiek. Bieži vien ugunsgrēku iemesls ir tieši netīrīti skursteņi, un jāatceras, ka vēl ir laiks pagūt skursteņus iztīrīt.
