Panorāma

Šķērslis O. Burova kļūšanai par mēru – vicemēra amats

Panorāma

Panorāma

Šogad nedaudz sarucis budžeta vietu skaits

Šogad nedaudz sarucis budžeta vietu skaits augstskolās

Šogad nedaudz samazinājies valsts apmaksāto studiju vietu skaits. Galvenais iemesls – valsts arvien mazāk sponsorē topošo sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu izglītību, naudu ieguldot eksakto zinātņu speciālistu sagatavošanā. Tie izmaksā vairāk. Daudzi topošie studenti atklāj, ka iespēja studēt bez maksas viņiem ir svarīga. Pretējā gadījumā būs jātērē vecāku iekrājumi vai jādodas strādāt.

Augstskolās turpinās topošo studentu uzņemšana, un interese ir liela. Vairums Latvijas Televīzijas aptaujāto studētgribētāju atzīst – viņiem iespēja studēt valsts apmaksātajā jeb tā saucamajā budžeta vietā ir ļoti svarīga.

“Protams, gribas uz budžetu, bet nu man naudiņa arī ir sakrāta. Ir padomāts par to, lai varētu izmācīties šos trīs gadus un varētu pabeigt šo skolu,” atklāj topošā Latvijas Universitātes tiesību zinātņu studente Jūlija.

Arī topošajam Latvijas Universitātes tiesību zinātņu studentam Armandam iespēja studēt par valsts naudu ir svarīga: “Man jā, bet es nedomāju, ka tā būtu problēma. Es uzskatu, ka ir vērts paralēli meklēt, kur strādāt un attīstīt sevi.”

Patlaban par izglītību maksā lielākā daļa studentu. Valsts apmaksātās vietas piešķir 40% no visiem studentiem. Šogad tam tērē vairāk nekā 90 miljonus eiro, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad budžeta vietu ir mazāk. Uz kopējā fona tas gan ir samērā neliels kritums – 118 vietas. Kopumā tās ir 23 415 budžeta vietas šogad.

Gandrīz 60% budžeta vietu sadalītas starp trim lielākajām universitātēm: ceturtdaļa no visām budžeta vietām Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), piektdaļa – Latvijas Universitātē (LU), mazāk – Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).

Valsts politika arī mērķēta tā, lai jauniešus mudinātu studēt valstij prioritārās nozares – medicīnu, inženierzinātnes.

Tieši medicīnai un inženierzinātnēm atvēlēta trešdaļa budžeta vietu šogad:

  • RTU 25%;
  • LU 20%;
  • RSU 14%;
  • pārējās augstskolas 41%.

“Tas trūkums jau ir milzīgs. Darba tirgus mierīgi varētu paņemt 5000-6000 speciālistu. Līdz ar to mēs pakāpeniski palielinām budžeta vietas tajās jomās un attiecīgi tiek samazinātas budžeta vietas sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kur ir speciālistu pārprodukcija,” atklāj Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Diāna Laipniece.

Valsts budžeta vietu sadalījums pa pamatstudiju programmām 2019. gadā:

  • Veselības aprūpe 18%
  • Inženierzinātnes un tehnoloģijas 16%
  • Mākslas un humanitārās zinātnes 14%
  • Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības 11%
  • Izglītība 6%
  • Citas programmas 35%

Arī uz šo salīdzinoši dārgāk izmaksājošo studiju vietu rēķina kopējais budžeta vietu skaits samazinās.

Kā tālāk dalīt naudu? Par to atbild pašas augstskolas, kas atzīst, visvairāk budžeta vietas piedāvā pirmkursniekiem. Situācijā, kad kopējais studentu skaits sarūk, šī ir iespēja piesaistīt jaunos studētgribētājus.

“Protams, mēs domājam par uzņemšanu. Par to, lai piesaistītu studentus, un apzināmies to, ka būs kāds procents, kas atkrīt, uzsākot studijas,” atzīst LU Studiju departamenta direktore Agnese Līgotne.

“Mēs skatāmies, cik absolvēs, cik beigs šo programmu, līdz ar to atbrīvojas vietas un uzņemam jaunos studentus tajās vietās, kas atbrīvojas. Vienmēr uzņemam vēl ar rezervi. Vairāk,” atklāj RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis.

Vai šāda politika ir pareiza? Lai gan studentu interese par inženierzinātnēm, būvniecību un ražošanu ir liela, šeit arī liels studentu atbirums, kas nozīmē veltīgus tēriņus. “Būtu jādomā par to, lai uzņemtu tikai studēt spējīgākos. Ar mērķi, lai šie jaunieši pabeidz studijas, nevis nepabeidz un neiegūst nekādu izglītību,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce.

Tā vietā eksperte iesaka jauniešus, kam šīs jomas interesē, novirzīt uz profesionālo izglītību.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti