Pusdiena

Ziemeļkorejā piektais kodolizmēģinājums bijis līdz šim visjaudīgākais tās vēsturē

Pusdiena

Latvijā turpina izplatīties Āfrikas cūku mēris – Latgalē viskritiskākā situācija

Šogad nedaudz mazāk adoptēto bērnu; sagaida lielāku valsts atbalstu vietējiem adoptētājiem

Šogad nedaudz mazāk adoptēto bērnu; sagaida lielāku valsts atbalstu vietējiem adoptētājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos gan tepat Latvijā, gan uz ārzemēm ir adoptēti nedaudz mazāk bērnu nekā pērn šajā laikā posmā – par to liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati.

Proti, līdz septembrim Latvijā adoptēts 81 bērns, kas ir par 17 mazāk. Adopcijā uz ārzemēm kritiens ir mazāks - 83 bērni jeb par pieciem mazāk. To, vai dati signalizē, ka vietējo adoptētāju skaits sarūk, LM tā šobrīd nevar apgalvot. Tomēr Latvijas Radio arī uzklausīja viedokļus, ka no valsts puses sagaidītu lielāku atbalstu vietējo adoptētāju ģimenēm, lai viņi nepaliktu vieni ar savām problēmām.

Pēdējo desmit gadu statistika liecina, ka adoptēto bērnu skaitam Latvijā ir tendence pieaugt, taču līkne nav pilnībā augšupejoša. Ir bijušas arī nelielas svārstības, piemēram, 2010.gadā neliels kritiens, tad atkal līkne turpināja kāpt. Ar lielāko tepat Latvijā adoptēto bērnu skaitu – 132 bērniem - ļoti izcēlās pērnais gads. Turklāt togad divas ģimenes adoptēja četrus vienas ģimenes bērnus.

Pērn gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijā adoptēja 98 bērnus, bet šogad šajā laika posmā par 17 bērniem mazāk. LM norāda, ka par satraucošām tendencēm runāt šobrīd nevar.

„Bet arī attiecībā uz Latviju šis rādītājs – 17 bērni - es negribētu teikt, ka ir būtiski atšķirīgs, jo tas vēl var izlīdzināties nākošajos mēnešos,” norāda ministrijas pārstāve Ivita Krastiņa. To, vai adoptētāju skaits sarūk, varēs spriest gada beigās.

„Viss ir atkarīgs no tiesu noslodzes. Iespējams, ka tieši Latvijā adoptēto bērnu skaits šobrīd ir mazāks, kas saistās ar tiesnešu atvaļinājumiem, prasības pieteikumiem tiesā, varbūt tie atlikti skatīšanai uz rudeni, nav tik ļoti lielā steidzamībā skatītas šīs lietas,” norāda Krastiņa.

Joprojām vietējie iedzīvotāji izvēlas adoptēt pārsvarā bērnus līdz trīs gadu vecumam, tomēr bijušas arī ģimenes, kas adoptējušas vienas ģimenes divus un trīs bērnus.

Krastiņa arī norāda, ka ik gadu notiek informatīvas kampaņas, tomēr nevienu nevar piespiest vai pierunāt – tas ir katras ģimenes individuāls lēmums.

„Visbiežāk tas nav saistīts ne ar finansiāliem apsvērumiem, ne ar skolu, ne ar bērnudārzu, primāri tā ir adoptētāja vēlme, vai vēlas ģimenē uzņemt un spēj iemīlēt šo bērnu kā savu,” norāda Krastiņa.

Adoptētāju un aizbildņu biedrības „Azote” valdes locekle Inese Fecere norāda, lai veicinātu vietējo adopciju Latvijā, būtu jāmainās sabiedrības attieksmei – lai arī ir pozitīvas izmaiņas, joprojām ir diezgan daudz stereotipu.

„Ja mēs paskatāmies adoptētājus, tie pārsvarā ir cilvēki, izmisuma dzīti, kuriem citādi neizdodas tikt pie bērna, nevis, ka vēlētos palīdzēt bērna,” pauž Fecere.

Viņa arī uzsver adoptētāju apmācību nozīmi. Te jānorāda, ka no nākamā gada plānotas izmaiņas, ka adoptētājiem obligāti būs jāiziet adoptētāju apmācības. LM cer, ka apmācībām būs valsts nauda. Iepriekš tās notika kā pilotprojekts.

Tiesībsībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere norāda, ka lielākie šķēršļi adopcijai nesaistās ar tiesisko regulējumu. Adopcija ir privāts lēmums – bērns ienāk ģimenē uz visiem laikiem.

„Līdz ar to šāds privāts lēmums ģimenē ir ļoti jāapsver, te nebūtu vietā kādi kampaņveidīgi saukļi un aicinājumi, protams, sabiedrības informēšanai ir jānotiek, bet pastāvīgi,” pauž Tiesībsarga biroja pārstāve. Viņa norāda uz šķērsli, kāpēc ģimenes neriskē adoptēt bērnu – atbalsta trūkums ģimenēm

„Šie bērni, kas nāk no ārpusģimenes aprūpes, ir cietuši pirms tam savā dzīvē. Šiem bērniem ir vajadzīga lielāka uzmanība, lielāks speciālistu atbalsts, ir jāprot viņu audzināt,” stāsta Grāvere.

„Cilvēki paliek vieni ar adoptēto bērnu, un tā ir tava problēma. Tu tagad esi tēvs un māte, un tiec galā. Latvijā vispār ir ļoti mazs atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi, veselības problēmas, jo veselības aprūpe ir nepieejama, atbalsts bērna audzināšanā ir minimāls,” viņa piebilst.

LM izstrādātā, pērn valdībā pieņemtā koncepcija par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanu minēts, ka jāpalielina atbalsta apjoms tieši pirmsadopcijas aprūpē. To, kādas šobrīd problēmas, stāsta Grāvere no Tiesībsarga biroja. „Šobrīd ir tā, ka var ņemt bezalgas atvaļinājumu vai plānot ikgadējo atvaļinājumu tajā laikā, kad bērns ir pirmsadopcijas aprūpē. Bet plānots ir šo trūkumu novērst, ka vecāki var izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu arī tad, ja bērns ir vecāks par pusotra gada vecumu,” saka Grāvere.

Atbilstoši priekšlikumam, adoptētājs par bērna adopciju līdz bērna astoņu gadu vecumam varēs pusgadu saņemt bērna kopšanas atvaļinājumu, ko valsts apmaksās līdzīgi kā bērna kopšanas atvaļinājumu, kas ir līdz bērna pusotram gadam. LM cer, ka līdzekļi būs un šādu kārtību varēs ieviest no 2018.gada. Biedrība „Azote” gan uzskata, ka pusgada vietā būtu jābūt gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti