Šogad Nacionālā arhīva mājaslapā publicēs «čekas maisus»; izmaksas 100 000 eiro

Jau šogad Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē sāks publicēt vairākas Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu grupas, tādējādi pieliekot punktu 24 gadus apspriestajam jautājumam par tā saukto "čekas maisu" atvēršanu, paredz trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu atbalstītie likuma grozījumi.

Šogad interneta vietnē PDF formātā publicēs četras VDK dokumentu grupas: VDK darbinieku telefongrāmatu, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, VDK alfabētisko un statistisko kartotēku.

Savukārt, sākot no nākamā gada maija, publicēs virkni citu VDK dokumentu grupu, tostarp operatīvās lietas un operatīvo lietu materiālus, Latvijas komunistiskās partijas nomenklatūrā ietilpstošo VDK un tās priekšteču darbinieku personiskās lietas, kā arī zinātniskos paskaidrojumus.

Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne no Nacionālās apvienības minēja, ka panākta vienošanās arī par papildu finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālajam arhīvam un Satversmes aizsardzības birojam. Šogad tam piešķirs vairāk par 100 tūkstošiem eiro, bet nākamajos gados būs nepieciešami vēl aptuveni 300 tūkstoši eiro.

Dokumenti gan, visticamāk, tiks publicēti pēc Latvijas simtgades.

„Ja mēs pieņemam, ka prezidents nekavē. Arī prezidentam ir posms, cik ilgi viņš var pētīt, analizēt un tad izsludināt. Ātrākais, var būt uz 18. novembri.

Bet, manuprāt, tam nevajadzētu saistīties ar svētkiem, ar simtgadi. Šogad tas notiks. Jau ir gada beigas. Mēs beidzot esam pieņēmuši ļoti svarīgu politisku lēmumu. Es ceru, ka ne tehniski, ne finansiāli, ne kādi citi šķēršļi to vairs nekavēs,” teica Laizāne.

Dokumenti tiks publicēti, lai veicinātu sabiedrības iespējas iepazīt Latvijas okupācijas periodā valdošā totalitārā režīma sekas un tās pārvarētu, nosodītu noziegumus pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumus, kā arī novērstu totalitārisma atkārtošanās iespējas.

VDK dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.

Latvijas Nacionālajam arhīvam būs jāveic sistemātiska dokumentu izpēte, atlase un apstrāde, kā arī jāpievieno paskaidrojumi par publicētajiem dokumentiem. Publicētajām ziņām būs informatīvs raksturs, atzīmēts likumprojektā. Tas noteic, ka personas vārds, uzvārds, sociālais stāvoklis, nodarbošanās, etniskā izcelsme, piederība politiskām organizācijām vai arodbiedrībām, kā arī adrese dokumenta sastādīšanas brīdī ir publicējami dati.

Nosakot VDK dokumentu glabāšanu un izmantošanu, likumprojekts paredz, ka Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojuma būs pieejami tie VDK dokumenti, kuri nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām, proti, personām, kas nav VDK darbinieki, informatori, valsts un padomju institūciju amatpersonas.

Savukārt tie VDK un netieši ar VDK saistītie dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešajām personām, būs ierobežotas pieejamības dokumenti, kurus varēs izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām, paredz likuma grozījumi.

Lai grozījumi "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai. Galīgajā lasījumā tos varētu pieņemt divas dienas pirms vēlēšanām - 4. oktobrī. 

Iepriekš Saeimas komisijas sēdē izvērtās cīņa starp priekšlikumiem, ko iesniedza Ritvara Jansona (Nacionālā apvienība (NA)) vadītā darba grupa un deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA), kurš gribēja VDK dokumentus publicēt jau pirms Latvijas simtgades šī gada 18.novembrī. Pēc karstām debatēm nolēma abus priekšlikumus integrēt. Norādīts, ka nepieciešams finansējums, lai dokumentus ieskenētu PDF formātā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti