Vairāk saslimšanas gadījumu
Āfrikas cūku mēris nekur nav pazudis, un pēdējos gados saslimšana ir pakāpeniski pieaugusi. 2020. gadā Āfrikas cūku mēris tika atklāts vairāk nekā 370 mežacūkām, bet gadu vēlāk atklāto gadījumu skaits pārsniedza jau 440. Savukārt šogad pirmajos trijos mēnešos jau sasniedz 310 gadījumus.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis Mārtiņš Seržants pastāstīja par slimības skartajām teritorijām: „Ir teritorijas Kurzemē, kur epidemioloģiskais vilnis turpinās un virzās uz Liepājas pusi. Bet Kurzemē ir arī vietas, kā Ventspils un Kuldīgas novads, kur tas pirmais vilnis bija pirms dažiem gadiem, un mēs redzam, ka populācija ir atjaunojusies un arī šajās teritorijās slimība atkārtoti iet iekšā. Bet, ja mēs runājam par Latgales reģionu, tad tas, ko diemžēl nākas secināt, – ir novērojams Latvijā vislielākais saslimšanas gadījumu skaits.”
Visvairāk saslimšanas gadījumu mežacūkām Latgalē atklāts Rēzeknes, Ludzas un Balvu novados.
Šogad atklāto gadījumu skaits ir pāri par 300, un puse no tiem atklāta tieši Latgalē. Mārtiņš Seržants skaidroja, ka dažu gadu laikā mežacūku populācija Latgalē ir strauji palielinājusies, un tā kļuva par labvēlīgu augsni jaunam slimības uzliesmojumam.
Turklāt izskatās, ka Latgalē slimība atkal atnākusi no kaimiņvalstīm. „2021. gadā mēs redzējām ļoti lielu aktivitāti gar Krievijas un Baltkrievijas robežu. Un slimība konstatēta galvenokārt gar pašu robežu un ir arī gar autoceļiem vai gar vilciena līniju, kas iet no Krievijas caur Rēzekni Rīgas virzienā. Iespējams, šī vēsture atkārtojas – kā 2014. gadā, kad tāds būtisks slimības izplatīšanās veids bija autoceļi vai dzelzceļa līnija,” pastāstīja Seržants.
Vairāk nomedīto mežacūku
To, ka mežacūku populācija ir atjaunojusies, secināja arī Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Pieaug nomedīto mežacūku apjoms. Piemēram, 2018., 2019. gadā nomedīja aptuveni 15 000 mežacūku, bet tagad nomedīto skaits tuvojas jau 24 000.
„Šogad ir nomedīti, cik mums ir atskaitījušies par pagājušo medību sezonu, nepilni 24 tūkstoši mežacūku. Pieaugums mežacūkām, ja rēķina iepriekšējo sezonu, ir 22%. (..) Tā ka mēs redzam tendenci pieaugt populācijai,” norādīja Lūsis.
Iecerēts grozīt medību noteikumus, lai mežacūkas kļūtu par nelimitēto medījamo dzīvnieku. „Šobrīd nu jau valsts sekretāru sanāksmē izskatīti grozījumi Medību noteikumiem, varbūt nākamo otrdien būs Ministru kabineta sēde.
Ja grozījumi tiks pieņemti, tad mežacūka būs nelimitēti medījams dzīvnieks. Līdz ar to mednieki varēs medīt, cik viņi spēj nomedīt.
Bet katrs dzīvnieks būs jāmarķē, un attiecīgi varēs lietot savām vajadzībām, kad būs atzinums, ka dzīvnieks nav slims ar Āfrikas cūku mēri,” skaidroja Lūsis.
Lai slimība neizplatītos, medībās jāievēro biodrošība, bet ikvienam, kurš atrod beigtu mežacūku, par to ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam vai pašvaldībai.
Jāuzsver, ka īpaši piesardzīgām jābūt mājas cūku saimniecībām. „Diemžēl likumsakarīgi vasarā tieši tiek konstatēti mājas cūku saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri. Tāpēc aicinu cūku audzētājus visā Latvijā, bet īpaši šajās teritorijās, kur slimība tiek konstatēta mežacūkām, būt īpaši piesardzīgiem, ievērot maksimāli, cik nu vien var, jebkādus biodrošības noteikumus, sākot ar pakaišu ienešanu no āra, zaļās masas pļaušanu, mainīt apavus, apģērbu. Protams, tie, kas ir mednieki, mainīt drēbes pirms iešanas pie savām cūkām, lai pasargātu savas cūkas un valsts ekonomiku no Āfrikas cūku mēra,” mudināja Seržants no PVD.
