Visbiežāk uz otru gadu paliek pirmklasnieki ( šogad 264) un 9.klašu audzēkņi (šogad – 261). Tas saistīts ar to, ka daži bērni atnāk uz skolu bez sagatavošanas, bet devītklasnieki netiek galā ar valsts eksāmeniem.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Jānis Ivans Mihailovs stāstīja, ka dažreiz bērni paliek uz otru gadu veselības problēmu vai citu apstākļu dēļ, bet visbiežāk tas notiek, jo skolēns nesadarbojas ar skolotāju.
Ja skolēns strādā, vēršas pie skolotāja, izmanto visas iespējas un konsultācijas, “tad tiešam jāpacenšas, lai paliktu uz otru gadu”, pauda Mihailovs.
Lai nepaliktu uz otru gadu, skolēnam jābūt sekmīgam – jāsaņem novērtējumi vismaz “4”.
Līdz astotajai klasei skolēns var labot savas atzīmes, mācoties divas nedēļas vasarā, un ar vienu “četrinieku” skolēnus var pārcelt uz nākamo klasi. Pēc devītās klases ar “trijnieku” mācību gadu pabeigt vairs nevar.
Otrgadnieku apmācība valstij izmaksā vidēji 900 eiro gadā. Bet Skolu psihologu asociācijas pārstāve Sanita Paula norāda, ka atstāt skolēnus uz otru gadu nav labākais variants, jo tas ir grūti arī psiholoģiski.
Pirmajā klasē, iespējams, vēl var izvairīties no problēmām, bet pusaudžu vecumā bērns var noslēgties un turēt stresu sevī.
“Emocionāli bērnam palikšana uz otru gadu nav patīkama, bet dažreiz skolēni saka, ka viņiem vienalga. Iespējams, klasē izveidojas slikts kontakts, iespējams, mājas nav paši labvēlīgākie apstākļi,” norādīja Paula.
