Valsts mežu dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis norādīja:
"Statistika rāda, ka šie "degošie" gadi jeb ļoti augsta degamības atkārtojas ik pēc 12 gadiem. Un pēdējais tāds bija 2018. gads, kad izdega nepilni trīs tūkstoši hektāri meža zemes."
Arī meža ugunsgrēku skaits 2018. gadā bija ievērojams – kopumā 972 ugunsgrēki. Bet visretāk pēdējo sešu gadu laikā meži deguši 2017. gadā, kad izdega 265 hektāri meža un kopumā tika reģistrēti 423 ugunsgrēki.
Par ugunsgrēku dzēšanu mežos ir atbildīgs Valsts meža dienests. Taču, kad ugunsgrēki ir plaši, jāpiesaista arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki. Gluži kā notika šovasar Garkalnē.
VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Jānis Grīnbergs teica: "Desmit autocisternas tika iesaistītas tajā konkrētajā notikumā. Tātad 30 ugunsdzēsēji plus vēl kaut kāda notikuma vadība, kas ir no mūsu puses. Vienmēr brauc dienesta nodaļa, kas lielākos notikumos pie lielas resursu iesaistīšanas veic notikuma koordināciju un vadību."
Deg gan valsts, gan privātie meži. Attiecība ir apmēram puse uz pusi. Mūsdienās mežu iespējams apdrošināt, taču šāds pakalpojums Latvijā nav īpaši populārs.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins teica: "Klientu iemaksu apjoms ir aptuveni viens līdz divi miljoni eiro gadā. Un atlīdzības varētu būt atkarībā no gada, bet pēdējos gados vidēji no 500 tūkstošiem līdz aptuveni 800 tūkstošiem eiro gadā."
Nomests izsmēķis vai bez uzmanības atstāts ugunskurs – tāpat kā iepriekšējos gados par ugunsnelaimēm mežos galvenokārt ir atbildīgi iedzīvotāji.
