Kopumā šogad astoņos mēnešos 1365 personām ir mainīts vārda, uzvārda vai tautības ieraksts:
- vārds mainīts 112 gadījumos,
- uzvārds – 1114,
- vienlaikus gan vārds, gan uzvārds – 59,
- tautības ieraksts – 76 gadījumos,
- atteikumi par personvārda vai tautības ieraksta maiņu – 4 gadījumos.
Pērn visa gada garumā 247 gadījumos mainīts vārds, 1181 – uzvārds, vienlaikus gan vārdu, gan uzvārdu mainījusi 71 persona, bet tautības ierakstu – 20 personas.
Parasti personas savu vārdu vai uzvārdu maina, ja tas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. Personas vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu.
"Tāpat novērots, ka šogad arvien vairāk cilvēku vēlas mainīt savu esošo personvārdu, visbiežāk uzvārdu, jo nevēlas, lai viņu saista ar slāvisko izcelsmi. Šādos gadījumos personas visbiežāk norāda, ka viņus ļoti satrauc notikumi Ukrainā un ir bažas, ka savas izcelsmes dēļ varētu tikt ietekmētas viņu attiecības ar radiem, draugiem, kaimiņiem, vai pat viņi varētu zaudēt darbu. Tāpēc nereti personas savu slāvu cilmes personvārdu vēlas mainīt uz baltu cilmes personvārdu vai personvārdu, ko būtu vienkāršāk lietot arī ārvalstīs," paziņojumā medijiem skaidroja ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere.
Tieslietu ministrijas apkopotā statistika liecina, ka šogad pieaug tendence mainīt savu esošo tautības ierakstu. Likums ļauj pilngadību sasniegušai personai tautības ierakstu mainīt tikai vienu reizi pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās. Novērots, ka visbiežāk esošais tautības ieraksts "krievs" tiek mainīts un iegūts tautības ieraksts "latvietis", "ukrainis", "ebrejs", arī "vācietis" un "polis".
Vērtējot šo sadalījumu dzimumu kontekstā, tad gan personvārdu, gan tautības ierakstu tradicionāli biežāk maina sievietes. Šogad astoņos mēnešos personvārdu izvēlējušies mainīt 76% sievietes un 24% vīriešu, savukārt tautības ierakstu – 63% sievietes un 37% vīriešu.