Sadaļas Sadaļas

Šogad ievērojami pieaudzis skolēnu skaits tālmācības programmās

Aizvadītais mācību gads un šī mācību gada sākums ne vienam vien skolēnam un vecākam bijis ļoti sarežģīts. Gan neskaidrība par to, vai nupat klātienē iesāktās mācības ir uz palikšanu, gan arī iebildumi pret skolēnu testēšanu ir galvenais iemesls, kādēļ ļoti strauji augusi bērnu un viņu vecāku vēlme zināšanas turpmāk iegūt tālmācībā. Pērnā mācību gada sākumā tālmācības programmās mācījās nedaudz virs 5000 skolēnu, bet mācību gada beigās jau par teju 800 bērniem vairāk. 

Šogad ievērojami pieaudzis skolēnu skaits tālmācības programmāsKristaps Feldmanis

Izglītības kvalitātes valsts dienesta informācija liecina – Latvijā kopumā ir licencētas 100 tālmācības programmas 39 Latvijas vispārējās izglītības iestādēs. Dienestā norādīja, ka licencēto tālmācības programmu skaits būtiski pieaudzis 2019. gadā un 2020. gada sākumā, tādēļ šādu pieaugumu nevar saistīt ar Covid-19 pandēmiju. 2021. gadā jau licencētas 8 tālmācības programmas, savukārt vairākas citas kļuvušas neaktīvas akreditācijas un izglītojamo trūkuma vai izglītības iestādes likvidācijas dēļ. 

Tomēr ļoti strauji aug izglītojamo skaits tālmācības programmās.

Piemēram, vēl 2016.–2017. mācību gadā tālmācībā izglītību 1. līdz 12. klašu grupā ieguva teju 3300 bērni un jaunieši. No tiem vidusskolas posmā mācījās gandrīz 2700 jaunieši.

Tikmēr šī gada 31. maijā tālmācībā mācījās jau vairāk nekā 6300 jaunieši. Savukārt vidusskolas posmā šī gada maija beigās tālmācību izvēlējušies teju 5000, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija. Un to apliecina arī vairākās tālmācības skolās. 

Īsi pirms jaunā mācību gada skolu vadītāji ir ļoti aizņemti, un atrast kādu, kurš būtu gatavs pastāstīt par skolēnu interesi mācīties tālmācībā, nav nemaz tik viegli. Jelgavas novada neklātienes vidusskolas direktore Irma Sērmūksle atzina – skolu šogad “gāž riņķī”. Liela daļa tālmācību izvēloties tieši masku un testu dēļ.

“Mēs jau pamatskolas etapā nepārtraukti pārsūtam bērnus [uz citām skolām], jo mēs vairs nespējam paņemt. 

Tāds kvantums mums nav bijis nekad kā šobrīd. Ir ļoti daudzi, kas ņem no dienas skolas ārā. 

Viena daļa tāpēc, ka viņi uzskata, ka skolotāji dienas skolā nebija sagatavoti līdz galam šai tālmācībai, kas bija pagājušajā ziemā, un viņi cer, ka mums jau ir iestrādes un prasmes, tāpēc te varētu būt labāk. Tad ir tā grupa, kas negrib maskas, negrib testus. Pilnīgi nomācoši, es teikšu – mēs nebijām gaidījuši tik milzīgu pieplūdumu, un šobrīd jau vairs nezinām, kā ar to visu galā tikt,” norādīja Sērmūksle. Viņa atzīmēja, ka ierasti skolā mācās ap 300 bērnu, taču šogad mācīsies ap 350 un, ja neatteiktu nevienam, tad nāktos strādāt ar vairāk nekā 400 bērniem.

Arī Rīgas 1. tālmācības vidusskolas direktore Gita Vāvere apstiprināja – interese par tālmācībām aug strauji. “Mums ir tiešām traki šobrīd,” viņa piebilda, norādot, ka šogad pieteikušies aptuveni par 20% vairāk jauniešu nekā pērn.

“Vecāki izvēlas tālmācību, jo tas ir risinājums, lai, kā vecāki saka – nepakļautu bērnus pazemojumam, ka viņam ir jāiet un jānodod šis siekalu tests, tad notiek ņirgāšanās bērnu starpā un ko tik mēs te visu nedzirdam. Un, mācoties tālmācībā, šis viss netiek pāri bērnu galvām gāzts. Un tas ir tas, kāpēc vecāki izvēlas tālmācību. Un negrib vakcinēt bērnus, un negrib arī šos siekalu testus nodot,” sacīja Vāvere.

Rīgas 1. tālmācības vidusskolas direktore arī pamanījusi kādu tendenci, kurai piekrīt arī liela daļa citu tālmācības skolu pārstāvji, proti, agrāk tālmācību bieži izvēlējās nedaudz vecāki jaunieši, kuri dažādu iemeslu dēļ nebija pabeiguši mācības, taču šobrīd arvien biežāk tālmācības dažādās klasēs uzsāk atbilstoša vecuma bērni. 

Arī Brocēnu vidusskolā, kura piedāvā tālmācību, galvenokārt no Latvijas aizbraukušo ģimeņu bērniem, uzskata – šogad interese par tālmācībām ir nepieredzēti liela gan no ārvalstīs, gan dzimtenē dzīvojošajiem. 

Skolas sekretāre Elīna Skadmane stāstīja: “Situācija mainījās kopš tā brīža, kad valdība pieņēma lēmumu par testēšanu skolās. Tajā brīdī man zvanīja ļoti daudz vecāki, interesējās par iespējām tālmācībās, jo mums jau bija pietiekams skolēnu skaits pieņemts. Ja mēs paņemtu vēl visus bērnus, kas mums zvanīja, tad, nu es teiktu, ka kādi 100 nāktu klāt.”

Citāda situācija nav arī Rīgas Tālmācības vidusskolā. Tās direktors Edgars Grīnis pamanījis – daudzi nāk un kā iemeslu min – neapmierina kārtība parastajās skolās. Arī šajā skolā skolēnu pieaugums ir teju par piektdaļu lielāks, nekā ierasts.

“Daļa vecāku jau paredz, ka rudenī atkal būs jāiet attālināti, un tad viņi saka – labāk uzreiz nākam tālmācībā. Mums jau ir 7. līdz 12. klasei, un tur it kā viņi varētu potēties, bet nu – daži potējas, daži negrib potēties, un tad viņi saka – labāk nākam tālmācībā. Šobrīd ir apmēram 620 [skolēni] tie, kas vispār ir skolā. Mums ir astoņas 12. klases,” atzīmēja Grīnis.

Tomēr Covid-19 pandēmija, masku prasības un testu nodošana nav vienīgie iemesli, kādēļ bērni izvēlas tālmācības.

Ļoti daudzi mācās šādā veidā, jo atbilstošā vecumā nav ieguvuši vēlamo izglītību, citos gadījumos tie ir talantīgi sportisti, kuri lielu uzmanību velta tieši treniņiem, bet vēl citos gadījumos bērni mācas tālmācībā, jo ģimenes pārceļas uz ārzemēm. 

Rīgas 1. tālmācības vidusskolas direktore gan pārcelšanos saista arī ar pandēmiju. Viņa uzskata – latvieši protestē, nevis skaļi dodoties ielās, bet vienkārši aizbraucot, un tad bērniem ir nepieciešama tālmācības skola.

“Skumji. Man ir īstenībā skumji to visu stāstīt, ja pavisam godīgi, bet tā ir,” sacīja Vāvere.  Tas notiekot arī tagad, un tādēļ interese par tālmācībām varētu tikai augt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt