/Papildināts/
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka psihiskās veselības traucējumi katru gadu skar vairāk kā trešdaļu Eiropas reģiona iedzīvotāju, un šīs problēmas ir bieži izplatītas gados vecākiem cilvēkiem. Psihiatri norāda, ka bieži garīgās veselības problēmas netiek laikus diagnosticētas, jo seniori nevēršas pēc palīdzības, tāpat valsts neapmaksā inovatīvākus medikamentus demences ārstēšanai. Taču paši vecāka gada gājuma iedzīvotāji ikdienā var veikt dažādus profilaktiskus pasākumus.
Šogad garīgās veselības dienā uzsvars likts uz veco ļaužu veselību, jo demence, kas ir atmiņas, intelekta, spriešanas spēju un sociālo prasmju zudums, pārsvarā skar seniorus. 5,4% Eiropas iedzīvotāju ik gadu slimo ar kādu demences formu, norāda Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs profesors Elmārs Rancāns.
„Mums ir nedaudz vairāk kā četri tūkstoši pacientu ar zināmām demences formām psihiatrijas reģistrā. Ja mēs attiecinātu Eiropas statistiku uz Latviju, patiesībā valstī būtu jābūt 27,5 tūkstošiem šādu pacientu. Tas nozīmē, ka ir liels pacientu procents, kas atrodas sabiedrībā, bet viņi pilnu kompleksu novērtējumu palīdzībai diez vai saņem. Mēs šīs slimības tātad neatpazīstam un nesniedzam pietiekamu profesionālo palīdzību. Ir jāuzlabo sadarbība starp sociālajiem dienestiem, primāro aprūpi un speciālistiem," saka Rancāns.
Savukārt Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds vēl norāda, ka psihiatriem īsti nav pieejamas modernākās izmeklēšanas metodes Latvijā, lai agrīni diagnosticētu demences formas. Proti, nepieciešams pacientus vispirms nosūtīt pie neirologa, tikai ar kura slēdzienu var veikt datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Turklāt tikt pie valsts apmaksātas konsultācijas pie neirologa šogad vairs nav iespējams, jo līdzekļi ir iztērēti. Tāpat Latvijā netiek kompensēti specifiskie medikamenti šiem pacientiem.
„Latvijā ir pacientiem medikamenti, kas var uzlabot miega traucējumus, trauksmi, halucinācijas, kas ir tikai slimības papildu simptomi. Bet specifisko medikamentu, ar kuriem varētu palēnināt demences progresēšanu, diemžēl, kompensēšanā nav neviena. Runa ir par četriem medikamentiem un vienu augu valsts preparātu, kas mums nav pieejami cenas dēļ," norāda Tērauds.
Psihiatrs arī uzsver, ka šīs dienas nozīme ir nevis slimību izcelšana, bet gan psihiskās veselības uzlabošana gados vecākiem cilvēkiem. Ir jābūt fiziski aktīviem, jāseko līdzi asinsspiedienam un sirds ritmam, kā arī holesterīna līmenim. Arī veselīgs uzturs attālina no garīgām slimībām, nevajadzētu arī aizrauties ar alkoholu un smēķēšanu vecumdienās. Tāpat jātrenē prāts, mācoties dzejoļus Ziemassvētkos, minot krustvārdu mīklas, veicot sociālas aktivitātes un ļoti jāizvairās no galvas traumām.
„Cilvēki to pārāk nopietni neuztver, bet tiklīdz nākas saskarties ar veselības aprūpes sistēmu, sāk parādīties problēmas - cik kas maksā, medikamentus valsts neapmaksā, sūdzības par veselības sektoru. Tā kā tieši profilakse ir ļoti būtiska, un no valsts puses ir jābūt naudai arī tam, bet te mēs redzam, ka ārstēšana un slimnīcu pakalpojumi paņem lielāko budžeta daļu," saka Pasaules veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne.
Psihiatri norāda, ka bieži garīgās veselības problēmas netiek laikus diagnosticētas, jo seniori nevēršas pēc palīdzības. Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds domā, ka seniori var vairāk darīt ikdienā, lai viņus nepiemeklētu psihiskās kaites.
„Ir jābūt fiziski aktīviem, lai būtu tonusā. Ar regulāru fizisku slodzi var attālināt gan vaskulārās demences iestāšanos, gan Alcheimera slimības progresēšanu. Jāseko līdzi asinsspiedienam un sirds ritmam, holesterīna līmenim, pareizam uzturam – jālieto vairāk augļi, dārzeņi, svaiga pārtika," norāda Tērauds.
Viņaprāt, jāieklausās mediķu ieteikumos par alkohola un smēķēšanas kaitīgumu, svara regulēšanu, sabiedrisko aktivitāti, par pievēršanos prāta un atmiņas trenēšanai, risinot krustvārdu mīklas, mācoties dzejolīšus uz svētkiem – tas viss ietilpst profilakses pasākumos.
Eiropas reģiona dalībvalstis, tostarp arī Latvija, septembrī apstiprinājušas garīgās veselības rīcības plānu 2013.-2020. gadam, kas iesaka dažādas darbības, lai veicinātu un uzlabotu garīgo veselību visas dzīves garumā.
11. oktobrī ārstiem Rīgā paredzēta konference "Kognitīvi traucējumi un demence - agrīna diagnostika un ārstēšana".
