Šogad gan latviešu, gan mazākumtautību skolas kārtos vienu eksāmenu latviešu valodā. Tām skolām, kas līdz šim nav apguvušas latviešu skolu programmas, tas nozīmē, ka nebūs vairs runas pārbaudījuma. Skolēni gan labprāt parādītu savas runas prasmes, bet arī latviešu skolām būs izmaiņas eksāmena struktūrā.
Rīgas 10. vidusskola ir tā saucamā krievu skola. Šeit bērni apgūst latviešu valodu un literatūru gan pamatskolā, gan vidusskolā. Līdz šim skolā vasarās 12. klases kārtojas latviešu valodas eksāmenu gan rakstos, gan runā. Šovasar runāt vairs nevajadzēs un latviešu valodas un literatūras pabaudījums būs jāraksta. Skolēni domā, viņi labprāt būtu parādījuši komisijām, kā iemācījušies runāt.
Latviešu valodas skolotāja Ieva Grahoļska 12. klasēm pasniedz jau 27 gadus. Viņa skaidro, ka skola ir gatava pārbaudes darbiem, jo izmaiņām gatavojās jau vairākus gadus. Tiesa, kamēr programma pilnībā būs skolā pierasta, paies vēl laiks. Viņa arī skaidro, ka latviešu valodas un literatūras mācību grāmatas slikti sagatavo jauniešus dzīvei un aicina pārskatīt literatūras sarakstus, lai tur būtu vairāk latviešu autoru, piemēram, kārlis Skalbe.
Teikas vidusskolā norāda, ka pēc tam, kad eksāmena paraugs izmēģināts, skolēni pilnībā nav gatavi kārtot gala pārbaudījumu, tomēr tāda situācija ir vērojama katru gadu, stāsta latviešu valoda skolotāja Daiga Celmiņa.
Pārmaiņas gatavotas jau astoņus gadus, un kamēr krievu skolas atteiksies no runas pārbaudes, latviešu skolām mainīsies struktūra. Tas nepieciešams arī tāpēc, lai augstskolām būtu pieejami vieni eksāmenu rezultāti. Vai eksāmens būs grūtāks, vēl grūti spriest, skaidro centra vecākais referents Kaspars Špūle. Viņš pieļauj, ka nākotnē visās skolās varētu būt skolēniem jākārto runas prasmju pārbaude, tomēr nav ne nepieciešamo līdzekļu, ne metodikas.
