Valdība papildu piešķīra 55 miljonus eiro valsts autoceļu būvniecībai, kas ļaus šogad atjaunot 31 ceļu posmus turpat 270 kilometru garumā uz vietējiem un reģionāliem valsts autoceļiem visos Latvijas reģionos, informēja Satiksmes ministrija.
Satiksmes ministrija precizēja šogad labojamo ceļu posmu skaitu un garumu.
“Atjaunoti autoceļi ir reģionālās attīstības instruments,” norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
“Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā” paredz autoceļu atjaunošanu 2021., 2022. un 2023. gadā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un plānošanas reģioniem sagatavoja aktuālo sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem, kas ir būtiski administratīvi teritoriālajai reformai.
Trīs gadu plānā ierakstīti 105 ceļu posmi visā Latvijā teju 900 kilometru garumā. Šogad plāns paredz ap 270 kilometru ceļu remontdarbus.
Kādus ceļus plānots labot šogad?
2021.gadā prioritāri pārbūvējamie un atjaunojamie valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmi
Foto: VARAM dati
VAG2 – divkārtu virsmas apstrāde uz grants vai ar hidrauliskajām saistvielām saistītas kārtas.
Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.
2021. gadā kopējais piešķirtais finansējuma apjoms Latvijas valsts autoceļu būvniecības darbiem ir 227,04 miljoni eiro.
Pagājušajā gadā Latvijas valsts ceļu atjaunošanā ieguldīti 307 miljoni eiro, līdz ar to ceļu attīstībā tas bija labākais gads pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Latvijas valsts autoceļu tīklā darbi notikuši 248 objektos, atjaunoti vairāk nekā 1300 kilometri autoceļu, tajā skaitā 50 tilti, atgādina Satiksmes ministrija.
“Mūsdienīga autoceļu infrastruktūra uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un satiksmes drošību. Tā dod arī pozitīvu impulsu tautsaimniecības attīstībai reģionos, jo piesaista uzņēmējus, kas rada jaunas darba vietas,” pauda ministrs.
Ministrs arī piebilda, ka investīcijas autoceļu būvniecībā nodrošina pasūtījumus ne tikai ceļu būvniecības nozarei, bet arī izejmateriālu ražotājiem, projektētājiem, kā arī reģionu viesnīcām un ēdinātājiem.
“Līdz ar ceļu remontdarbi dod būtisku ekonomisko pienesumu dažādās nozarēs,” uzsver Tālis Linkaits.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) savukārt uzsvēra, ka, “atjaunojot un pārbūvējot autoceļus, tiek nodrošināts būtisks ieguldījums reģionālās nevienlīdzības mazināšanā un teritoriju attīstības sekmēšanā, padarot reģionus konkurētspējīgākus, investīcijām pieejamākus un vietējiem iedzīvotājiem ērtākus”.
Kopumā novadu reformas kontekstā Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir paredzēts sakārtot aptuveni 900 kilometrus valsts reģionālo un vietējo autoceļu, to attīstībā investējot 300 miljonus eiro. No tiem 102 miljoni eiro ir ieplānoti Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
