Šogad bezdarbs pieaudzis par 0,1 procentpunktu salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali. Nodarbinātības aģentūras speciālisti norāda, ka lielākā problēma ir ilgstošie bezdarbnieki, kas nespēj atgriezties apritē. Paši bezdarbnieki Rīgā norāda uz zemajiem atalgojumiem darba piedāvājumā, kas ir mazāk izdevīgi kā dzīvot uz sociālās palīdzības rēķina.
Augstākais bezdarbs gan joprojām ir Latgalē. Taču arī Rīgas Nodarbinātības valsts aģentūras gaiteņus aizpilda cilvēki, kas jau ilgstoši meklē darbu. Piemēram Jūlija ir bezdarbniece jau gandrīz gadu, taču šobrīd sieviete vairākiem darba piedāvājumiem atteikusi, jo izdevīgāk esot saņemt pabalstus un būt mājās ar bērniem, kamēr vīram ir darbs. Bezdarbniece iepriekš strādājusi bērnu namā, saņēmusi mazāk kā 200 latus mēnesī un darbu pati pametusi. Jūlija atzīst, ka tie kas vēlas darbu var atrast, piedāvājumu ir daudz taču nemaksā tik cik gribētos.
Arī Guntars zaudēja darbu jau pavasarī, viņam ir divas augstākās izglītības jurisprudencē un par minimālo algu strādāt viņš nespēj. Aģentūras piedāvājumā cilvēkiem ar augstāko izglītību darba neesot. Guntaram gan ir paveicies un viņš darbu jau atradis caur paziņām un no bezdarbnieka statusa atnācis atteikties, bet vīrieti tomēr nepamet sajūta, ka izglītotiem cilvēkiem darba valstī nav.
Savukārt Tatjana atnākusi pieteikties bezdarbniekos, taču cerības ir nelielas, jo sieviete iepriekš saņēmusi atteikumus aprūpes jomā vecuma dēļ. Arī Tatjanas vīrs nupat zaudējis darbu un pārim nav līdzekļu iztikai.
Bezdarba līmenis pieaudzis teju visos Latvijas reģionos, bet kopumā valstī bezdarbs saglabājies 11,6% līmenī. Kopš šī gada sākuma visstraujāk bezdarba radītāji palielinājušies Jēkabpilī un Ventspilī, bet zemākais bezdarba līmenis joprojām ir Rīgas reģionā. Vairāk stāsta Nodarbinātības aģentūras Rīgas reģionālās filiāles vadītāja Vija Račinska. Janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada nogali Latvijā bezdarbnieku skaits pieaudzis par vairāk kā 1400 cilvēkiem.
